Krāsns teorija

Krāsns uzkrāj kilokalorijas un atdod tās telpai.

Siltuma atdošana notiek:

1. ar siltuma vadīšanu (krāsnis, sildmūris)

2. ar gaisa cirkulāciju jeb konvekciju (gaisa kanāli)

3. ar izstarošanu (klasiskie kamīni, metāla krāsniņas)

Telpas gaiss aizkavē siltuma izplūšanu un tādējādi paildzina krāsns atdzišanu. Šīs parādības dēļ krāsns uzreiz neatdziest, bet kā siltuma akumulātors atdod siltumu pakāpeniski, tā uzturot telpā vairāk izlīdzinātu temperatūru.

Gaisa cirkulācijas gadījumā, siltākās gaisa daļiņas paceļas augšup, un siltums sakrājās tuvāk griestiem. Telpās vēlams siltumu pēc iespējas ilgāk noturēt zemākajos slāņos. Tāpēc jāizveido tā, ka no dabīgās konvekcijas pāriet uz piespiedu, panākot gaisa kustību iespējami tuvāk grīdai. Krāsnis, kur sildvirsma atrodās zemāk un kur ir tukšumu kanāli ar sildvirsmām zem kurtuves. Siltums no krāsns izplūst telpā, pakāpeniski sasildot gaisu un arī sienas. Caur sienām siltums izplūst uz ārieni, dzesējot telpu. Jo labāk būs izveidotas ārsienas, griesti, grīda, logi un durvis, jo mazākas krāsnis vajadzīgas, un jo mazāk kurināmā materiāla būs jāpatērē.

Pavisam vienkārša aritmētika un šīm lietām iesaku pievērst īpašu uzmanību, jo tas rada komfortu ekspluatācijā. Izkurināta krāsns izdala siltumu un sasilušais gaiss paceļas augšup, ņemdams sev līdz no krāsns virsmas uzņemto siltumu un sadala to pa visu telpu. Mazs, bet ļoti karsts apkures ķermenis izstaro daudz siltuma (metāla krāsniņas - dedzina gaisu), un tas rada netīkamu sajūtu. Lieli laukumi (krāšņu, sildmūru plaknes) ar zemākām temperatūrām vada maz siltuma, bet rada, telpās, tīkamu sajūtu. Aukstāks gaiss atrodas pie grīdas – lejā, tādēļ krāsns kurtuve jākoncentrē pēc iespējas zemāk. Labāk izbūvēt kurtuvi ar apakšējo velkmi un siltu krāsns apakšu. Sasilušās dūmu gāzes izplešas, atdzisušās – saraujas, tādēļ pirmie dūmvadi jābūvē plašāki, pēdējie šaurāki.

Sadegšanas norises krāsnī.

Lai izkurinātu krāsni, virs ārdiem (pelnu restes) kurtuvē ievieto skalus un vienu porciju malkas (atkarīgs no kurtuves lieluma, 5-15 kg). Malka sāk radīt gāzi, kas aizdegas – tā rodās liesma. Šī liesma attīsta vēl vairāk karstuma, kura spēks ir tālāka gāzes un liesmas rašanās. Tā tas turpinās līdz visa gāze ir izdalījusies. Pāri paliek kvēlojošs, bez liesmas degošs ogleklis (kokss). Ogļūdeņraži sadegot rada garu liesmu pārvēršoties ogļu dioksīdā un ūdens tvaikos. Šai sadegšanai jāveltī liela uzmanība, lai darvas tvaiki šķidrā veidā nenosēstos dūmvados un skurstenī. Pārāk daudz gaisa atdzesē apkures gāzes, skursteņa velkme kļūst vājāka. Krāsns labi nesilda. Tādēļ jāievēro gaisa padeves regulācija kurtuvē. Pie nemākulīgas krāsns apkalpošanas, kāda pie mums plaši novērojama, pēc krāsns izkurēšanās kurtuvē ieplūst auksts gaiss. Aukstais gaiss iet caur sakarsētajiem dūmvadiem, tos atdzesē un aiznes siltumu skurstenī, respektīvi laukā no telpām – atmosfērā.

Tā tad, visu laiku starp diviem krāsns kurinājumiem pie neblīvām durtiņām un neblīva aizbīdņa, siltums, kas iegūts kurināmo sadedzinot, plūst uz skursteni, un tikai daļa siltuma, kas tikusi cauri krāsns sienām, paliek telpā.

Kurtuves telpas lielums.

Vidēja lieluma kurtuvei (3m2 krāsns ar sildvirsmas laukumu) malkas, brikešu kurināšanai jābūt vismaz 400 mm augstai. Kvēlgāzēm, kas izplūst no malkas, sadegšanai nepieciešama telpa, kurā gāzes ar gaisu varētu pietiekami labi sajaukties (ogļūdeņraža gāzes).


Gaisa pievadīšana.

Standarta variantā - vislabākais risinājums caur pelnu kameru uz ārdu apakšu ar iespēju gaisa padevi regulēt ar pelnu durtiņām.


Virs gaisa pievadīšana.

Lai panāktu pēc iespējas pilnīgāku kvēlgāzu sadegšanu, kuras rodās no koksnes, ir nepieciešama virs gaisa pievadīšana kurtuvē (otrējais gaiss virs ārdiem). Virs gaisa kanāli tā jāiekārto, lai to gaisa izplūšanas caurumi neaizbirtu ar pelniem vai ar kurināmo materiālu. Katrā ziņā jāizvairās no pārāk daudz virs gaisa pievadīšanas, jo tad krīt sadegšanas temperatūra, un krāsns sasilšana samazinās. Piemēram kurinot atvērtām kurtuves durtiņām vai lielām spraugām gar tām. Šādu sistēmu parasti ierīko lielām krāsnīm.

Ārdi (pelnu reste).

Kopējam krāsns ārdu laukumam jābūt pareizā attiecībā pret kopējo krāsns kurtuves un skursteņa laukumu (skatīt tabulā). Ārdiem jādod iespēja izplesties vismaz 5 mm, tādēļ, ārdus iebūvējot, jāatstāj brīva vieta. Jāguļ dažus centimetrus zemāk par kurtuves durtiņu apakšējo malu (5-15cm, tabulā). Vienā stundā sadegušais kurināmā daudzums patērē noteiktu gaisa daudzumu, kuru kurtuvei vienā stundā pievada caur pelnu restes spraugām.

Pelnu birde (pārts jeb pelnu bedre).

Pelnu birdes augstumam, mērījot no ārdu apakšas uz leju, jābūt vismaz 150 mm. Apakšai jābūt , pilnīgi ugunsdrošai. Jāierīko durtiņas ar gaisa padeves regulēšanas iespējām.

Vadu šķērsgriezums un garums.

Pareizais vadu šķērsgriezums jāaprēķina saskaņā ar vienā stundā sadedzināmo kurināmā materiāla daudzumu. Vadu platums pret skursteni pakāpeniski jāsamazina un pie virziena maiņas vadu ceļš pēc iespējas jānoapaļo. Noapaļojumi pie virziena maiņas aiztaupa velkmes spēku, kas nāk par labu sadegšanas gaisa pievadīšanai, kā arī apkures gāzu aizplūšanas ātrumam. Vadu garums tā jāaprēķina, lai apkures gāzēm būtu pietiekama iespēja savu siltumu atdot krāsns vai sildmūra sienām. Krāsnīm ar ļoti gariem dūmu vadiem un pavardiem jāiebūvē īsāks vads uz skursteni (ierosmes velkmei), lai pēc iekurināšanas telpā nenāktu dūmi. Šis vads jānoslēdz, kad skurstenis pietiekami iesilis un kad ir laba velkme. Cenšoties padarīt apkures gāzu ceļu pēc iespējas garu atrod zināmu dabisku robežu esošā skursteņa velkmes spēkā (skatīt skursteņu velkme). Jāizvairās no gariem dūmu pievadiem no krāsns līdz skūrstenim. Tamdēļ plānojot skursteņa izvietojumu telpā, paredz ka krāsns atradīsies tieši blakus. Krāsns dūmgāzu, iekšējo kanālu, kopējais garums nedrīkst pārsniegt skūrsteņa garumu mērot no pamata līdz augšai virs jumta.

Tīrāmās lūciņas.

Krāsns tīrīšanas caurumi jāizbūvē tādā daudzumā un sakārtojumā, lai katrs vads būtu labi un viegli tīrāms. Noslēdzējiem ir pilnīgi blīvi jānoslēdzās.

Māli, ķieğeļi.

Ķieğeļu rūpniecībā un podniecībā izmanto divējādus pārgulsnētus mālus, treknos un liesos. Treknie māli sastopami lielākos krājumos Jelgavas, Daugavpils un Kuldīgas apkārtnē, Kalkūnē, Lubānā, Saldū, Priekulē un ap Lielupes pietekām. Šie māli ir brūnā krāsā un satur 15-25% sasmalcināta kaļķakmens. To kušanas temperatūra ir no 1100-1150°C. No šiem māliem pagatavo ķieğeļus gaiši sarkanā krāsā. Liesie māli sastopami Kalnciema, Jelgavas apkārtnē. Tie ir pelēkā krāsā un satur smilts un sasmalcināta kaļķakmens piemaisījumus. Šo mālu kušanas temperatūra ir no 1150-1230°C. No šiem māliem gatavo dzeltenas krāsas un baltos ķieğeļus. Ziemeļvidzemē un Kurzemē sastopami vecākas izcelšanās pārgulsnēti devona māli, kas atšķiras no agrāk minētajiem ar to, ka nesatur kaļķakmeni (kalcija karbonātu). Sastopami Cēsīs un Tūjā (Vidzemes jūrmalā), kur no tiem ražo koši sarkanas krāsas ķieğeļus. Kušanas temperatūra ir no 1200-1400°C. Krāsns ķieğeļi ir tie paši mūrķieğeļi, kas mazāk apdedzināti un pagatavoti no māliem ar iespējami mazāku kaļķakmens piejaukumu. Tādēļ baltie mūrķieğeļi krāsns būvei nav derīgi.

Ugunsizturīgos jeb šamota ķieğeļus pagatavo no ugunsizturīga māla un šamota kā liesinātāja. Šamots ir apdedzināti, sasmalcināti un izsijāti ugunsizturīgi māli. Lielāko daļu iegūst, samaļot vecus ugunsizturīgus ķieğeļus, trauku lūžņus. Ugunsizturīgā ķieğeļa īpašības atkarīgas ne tikai no piejauktā šamota daudzuma, bet arī no atsevišķo šamota graudiņu rupjuma. Tad labi, ja graudiņu rupjums būs dažāds. Mazākie graudiņi novietosies starp rupjākajiem, un saistīgo mālu kārtiņa būs pilna armēta (plāna). Augsta kušanas temperatūra raksturo galvenokārt šamota materiāla tīrību - jo māls tīrāks, jo kušanas temperatūra augstāka. Ugunsizturība labākajiem šamota izstrādājumiem ir vismaz 1720°C. Otai šķirai zem 1600°C, trešai 1500°C. Termiskā izturība ir jebkura krāsns ķieğeļa pretošanās spēja straujām temperatūras svārstībām. Ķieğelis nedrīkst plaisāt un drupt. Kurtuvē svārstības ir lielas un izturībai ir ievērojama ietekme uz kurtuves oderējumu kalpošanas laiku. Termisko izturību pārbauda: ķieğeli sakarsē ēzē, kurtuvē vai ugunskurā, uzlejot ūdeni, to strauji atdzesē. Labos ķieğeļos plaisas neparādīsies. Pretošanās spēja sārņu iedarbībai ir viena no svarīgākām ķieğeļa pamatīpašībām. Saēšanu ietekmē: kurtuves temperatūra, ķieğeļu un sārņu ķīmiskais sastāvs, ķieğeļu porainība. Ķieğeļa struktūrai jābūt vienmērīgi graudainai. Stiklainība norāda uz pārāk augstu apdedzināšanas temperatūru, tas viegli saplaisās un sairs. Lūzumā nedrīkst būt tukšumu un plaisu, kas norāda uz sliktu masas sajaukšanu. Liels skaits tumšu, melnu punktu norāda uz dzelzs piejaukumu, kas pazemina šamota ķieğeļa labumu. Virsmai jābūt līdzenai, bez izlocījumiem, iedobumiem, izvirzījumiem un bez plaisām. Izmēriem jābūt vienādiem, lai būtu iespēja samūrēt tā, ka šuves biezums nepārsniedz 3mm.

Parasto ķieğeļu izmēri 25x12x6,5 cm. Neapdedzinātos māla krāsns ķieğeļus lieto krāsns un pavardu būvē tajās vietās, kur nav paredzama augsta temperatūra. Lūzumā nedrīkst būt akmentiņi un lieki piemaisījumi. Nedrīkst glabāt zem klajas debess, lietus ietekmē ilgstoši izmirkst un kļūst nelietojami.

3 Latvijā izplatītākie krāšņu veidi.

Apaļā krāsns.

Daudzās padomju laikā celtās mājās un dzīvokļos ir tieši šāda apkure. Apaļajai krāsnij ir melnā metāla apvalks, bet iekšpusē – ugunsizturīgu ķieģeļu odere. Ķieģeļi mūrēti viscaur (izņemot kurtuvi) vienādā biezumā. Šī krāsns ir gana efektīva, turklāt pie apaļās krāsns var tik lētāk un īsākā laikā nekā pie jebkuras citas. Ir taču atšķirība, vai krāsni mūrē nedēļu vai mēnesi un vai tā izmaksā 1500 eiro vai četras reizes dārgāk. Iespējams, tieši tādēļ apaļās krāsnis atkal sāk novērtēt. Tiesa, ja izrādās, ka vecā mājā apaļā krāsns ir savu laiku nokalpojusi, salabot to nevarēs – vajadzēs vietā mūrēt jaunu. Iespējams, vēl var noderēt vecais bleķis (ja vien nav sarūsējis), bet, ja tomēr neder, tas būs jāpasūta skārdnieku darbnīcā, jo veikalos to nopirkt nevar. Metāla apvalkam nebūt nav jābūt alumīnija krāsā! Krāsni var brīnišķīgi ierakstīt mājas interjerā, nokrāsojot ar jebkuru automašīnām paredzēto vai karstumizturīgo krāsu. Uz vecās alumīnija krāsas jaunu kārtu gan nebūtu vēlams klāt, taču noņemt veco krāsas kārtu ir gandrīz neiespējami.

Podiņu krāsns.

Podiņu krāsns mūrēšanas prasme Latvijā savulaik ienāca no Vācijas. Tieši šīs krāsnis vēsturiski Latvijā bija iedzīvojušās vislabāk, turklāt arī krāsns podiņus ražoja ne tikai lielajās pilsētās, bet pat mazos miestos, kur vien varēja izrakt mālus un uztaisīt cepli. Padomju gados podiņu krāsns tika uzskatīta par aizgājušo laiku greznības palieku un reti kurš uzdrīkstējās mūrēt jaunu podiņu krāsni. Bet šobrīd podiņu krāsnis ir lielā cieņā. Tās mūrē pēc holandiešu parauga: krāsns ārpusi veido no podiņiem – speciāliem keramikas izstrādājumiem krāsnīm –, bet iekšpusi mūrē no dažāda biezuma ķieģeļiem – sākumā ķieģeļus liek plakaniski (biezums – 11,5 cm), tad uz kanti (biezums – 6,5 cm), pēc tam liek kārniņus vai podiņu blates (biezums 3 cm). Tas tādēļ, lai kurinot un dūmiem virzoties pa cukām, krāsns izsilstu vienmērīgi. Šāda būvēšanas tehnoloģija pasargā krāsni no plaisāšanas. Bet, ja krāsns uzmūrēta nepareizi, tad uzsilstot tā kaut kur izplešas vairāk, kaut kur – mazāk, un rezultātā veidojas plaisas. Pārbūvēt podiņu krāsni var, arī pilnībā to nenojaucot, – attaisa vaļā tikai vienu pusi, no iekšpuses visu oderējumu izņem ārā, samūrē no jauna, izmantojot jaunus ķieģeļus un tos pašus vecos podiņus. Kvalitatīvas krāsns galvenie kritēriji ir trīs – laba vilkme, laba siltuma uzņemšana un arī laba siltuma atdeve. Ne mazāk svarīgi – lai krāsns virsma izsilst vienmērīgi, nevis tā, ka vietām karsts kā uz pannas, bet vietām remdens.

Ķieģeļu krāsns.

Tās vienmēr bijušas populārākas Krievijā. Ķieģeļu krāsns būvēšanas tehnoloģija atšķiras no podiņu krāsns – šādā krāsnī sienu biezums būs ķieģeļa biezumā, tātad – 12 centimetri. Lai panāktu krāsns vienmērīgu izsilšanu, jābūvē tā, lai pa vidu krāsnij dūmi kāpj uz augšu, bet gar malām, pa speciāli izbūvētām ejām abās pusēs, krīt lejā, vienmērīgi uzsildot visu krāsni. Ķieğeļu krāsnis kļūst populāras sava klasiskā izskata dēļ un daudzveidības konstrukcijas ziņā, izmēros un izmaksas. Ja mājās ir šāda veida krāsns un tā jau savu laiku nokalpojusi, jānojauc līdz krāsns klonam un jāmūrē no jauna.

Kura labāka?

Nav krāsns, kuru varētu uzskatīt par labāko un ekonomiskāko. Katrai krāsnij nepieciešams kāds noteikts malkas daudzums un katrai krāsnij ir noteikta masa, kas kurinot tiek uzsildīta – cik siltuma tai izdevies uzņemt, tik tā arī atdos.

5 soļi pirms jaunas krāsns.

1. Uzaicini meistaru vismaz uz vienu dienu, lai apskata un konsultē, kāds ir krāsns patiesais stāvoklis un ko darīt lietas labā.

2. Ja visu vēlies izdarīt pats – vispirms uzkāp bēniņos un apseko skursteni, lai pārliecinātos par tā ugunsdrošību un koka konstrukciju stāvokli.

3. Apskati krāsni – izmēri attālumus līdz sienām un koka konstrukcijām un objektiem sānos, augšā, apakšā (no kurtuves līdz grīdai).

4. Ja konstatē nopietnas problēmas vai neatbilstības, labāk uztici darbu meistaram.

5. Ja viss ir skaidrs, ņem talkā labu grāmatu, uzzīmē skici, sastādi darba plānu, sagādā materiālus un instrumentus. Uzaicini palīgu un ķeries pie darba.

Priekšdarbi: Kā pārbaudīt skursteni?

Pirms ķeries pie vecās krāsns nojaukšanas, jāpārbauda tās tehniskais stāvoklis, turklāt apskate vajadzīga ne tikai krāsnij, bet arī skurstenim, tādēļ vispirms jāuzkāpj bēniņos. Ja skurstenis pleķains, ar darvas notecējumiem, tad skaidrs, ka skursteņa ķieģeļi vairs nav gluži droši ekspluatācijā – kondensāts, kas gadu gadiem sūcies cauri, visticamāk, ķieģeļus ir sairdinājis, un tie kļuvuši drupani. Nākamais solis – jāpārbauda, vai skurstenis neatrodas pārāk tuvu koka konstrukcijām (vecās lauku mājās tas nav nekāds retums). Saskaņā ar noteikumiem pieļaujamais attālums no skursteņa ārpuses līdz kokam ir 25 centimetri. Ja šāds attālums nav ievērots un nekā citādi skursteņa problēmu atrisināt nevar, gan skurstenis, gan koka konstrukcija būs jāapstrādā ar speciāliem izolācijas materiāliem. Te gan jāņem vērā, ka nebūs prātīgi doties uz veikalu un iegādāties, piemēram, kamīna vati. Izolācijas materiālu piemeklē atkarībā no tā, kāds ir attālums starp skursteni un koka konstrukciju, tādēļ jākonsultējas ar meistaru, kas tieši ir vajadzīgs. Tā kā kondensāta notecējumu veidošanās uz skursteņa lauku mājās nav nekas neparasts (jo skurstenis garš un silts, bet bēniņi – lieli un auksti), kamēr vēl nav par vēlu, visā skursteņa garumā var ievietot nerūsējošā tērauda čaulu. Kad skurstenis ir aplūkots, rūpīgi jāizpēta krāsns stāvoklis. Jāpārbauda attālums no krāsns līdz kokam, jāskatās, kas atrodas sānos, piemēram, vai pārāk tuvu pie krāsns nav koka durvis un vai tieši virs krāsns neiet koka sija.

Ir problēmas – ko darīt?

Vecās krāsns un skursteņa apskatē atklātās problēmas būs jārisina un jāsāk būs ar skursteni. Ja attālums no skursteņa līdz koka konstrukcijām ir pārāk mazs, vislabāk veco skursteni nojaukt un uzbūvēt jaunu, iemontējot moduļu veida skursteni. Moduļu skurstenis būs vidēji par 25% šaurāks, un pieļaujamais attālums līdz kokam šādam skurstenim ir nieka pieci centimetri. Skursteņa moduļus var iegādāties teju visos lielākajos būvmateriālu veikalos, turklāt pārdevēji palīdzēs nokomplektēt visu, kas skurstenim nepieciešams. Moduļu skursteni saimnieks var salikt pats trīs dienu laikā, tiesa, kāds palīgs būs vajadzīgs.

Kas notiek zem krāsns?

Mēdz gadīties, ka krāsns kurtuve uzbūvēta ļoti zemu un karstums ir izdedzinājis grīdu. Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka attālums līdz degt spējīgām konstrukcijām nedrīkst būt mazāks par 51 centimetru, ja apkures ierīce ir ar darbības laiku, kas ilgāks par trim stundām. Zem krāsns izveidojama betonēta pamatne ar armatūru 10 cm biezuma robežās. Nedrīkst novērtēt par zemu krāsns pelnu durtiņas. Ja mūrē krāsni no jauna, tās noteikti jāparedz. Pirmkārt, tādēļ, ka šāds aprīkojums padara kurināšanu ugunsdrošāku – nav jātur vaļā krāsns durvis, lai piekļūtu gaiss, kas nodrošina degšanu. Otrkārt, malka sadeg pareizāk, jo gaiss tai tiek klāt no apakšas, nevis no virspuses.

Materiāli un instrumenti.

Meistars parasti nāk ar saviem instrumentiem un, ja esi vienojies, arī atved visus nepieciešamos materiālus.

Cik maksā?

Podiņu krāsns izmaksā aptuveni 4000 eiro. Savukārt, ja būvē veco metāla krāsns versiju (70cm diametrā), tad krāsns aptuvenās izmaksas būs līdz 1500 eiro. Ķieğeļu krāsnis atkarībā no lieluma. Vidēja lieluma divām telpām starpsienā 2200 eiro. Pavards ar sildmūri, vidēji 2500 eiro. Skursteņu mūrēšana jāprecizē pēc darba apjoma un sarežğītības. Izmaksās ietilpst materiāli un darbs.

Izplatītākie ķieğeļu krāsns izmēri mm, platums/biezums/augstums:

1020 x 890 x 2100

1020 x 760 x 2100

890 x 890 x 2100

890 x 760 x 2100

760 x 760 x 2100

Cik ilgi?

No brīža, kad vecā krāsns nojaukta, līdz brīdim, kad jaunā ir uzmūrēta, kāds laiciņš paies: ja būvē apaļo krāsni – nedēļa, ja podiņu krāsni – mēnesis, ja ķieģeļu krāsni – apmēram desmit dienas. Jāņem vērā materiālu apjoms, krāsns dizains.

Kādus ķieģeļus, mālu un granti izvēlēties?

Latvijā veikalu piedāvājumā ir vismaz triju veidu krāsns ķieģeļi – Lodes ķieģeļi, Aucē ražotie krāsns ķieģeļi un igauņu Wienenberger keramiskie ķieģeļi. Var atzīt, ka ķieģeļu cenas atbilst kvalitātei – izvēloties dārgākos, krāsns mūžs patiešām būs garāks. Māls, kas nepieciešams mūrēšanai, arī ir nopērkams būvmateriālu veikalos, turklāt labi der tepat Latvijā iegūtais Cepļa māls. Māls būs jāsajauc kopā ar granti, un arī tās kvalitātei ir nozīme. Krāsnij nepieciešama skalotā apmetuma grants. Smilts, kas pieejama pie jūras, nederēs – ar smilti masa veidosies ļoti dubļaina. Ja māls ir pirkts veikalā, mūrēšanas masas proporcijas ir apmēram šādas: 1 daļa māla un 3 daļas grants vai 1:4.

Kādēļ jāievēro proporcija?

Ja masa sanāks par treknu, māls saraujoties radīs plaisas. Sākumā šīs plaisas nebūs ārpusē redzamas, taču ar laiku karstums pa tām nokļūs arī līdz podiņiem. Savukārt, ja pieliek pārāk daudz smilšu, masa iznāk ļoti liesa, tā nespēs nodrošināt labu saķeri. Krāsns tādēļ nesagāzīsies, bet ar laiku izbirs savienojuma šuves kurtuves daļā. Pareizo māla un grants masas konsistenci pieredzējis meistars jūt ar tausti, bet nepieredzējušam mūrētājam nāksies paļauties vien uz viņa rīcībā esošo instrukciju un veiksmi. Drošāk nopirkt gatavu maisījumu. Šobrīt (2021 gads),nu jau kādus gadus 8, krāsns ārējās sienas, mūrēju ar igauņu gatavo krāšņu mūrēšanas javu (temp. līdz 850°C), kurtuves ar labāko merteli (temp. līdz 1800°C). Ļoti labi izturības rādītāji un ķieğeļu salipšana. Cements nepieciešams tikai krāsns un skursteņa pamatu ierīkošanai, un to droši var pirkt jebkurā būvmateriālu veikalā.