Kurināšana, malka un padomi.

Kas ir jāizdara pirms apkures sezonas sākšanās?

Kā kurināt? Kādu malku izvēlēties?

Malka ir neskaitāmu paaudžu gana rūpīgi pārbaudīts kurināmais, lai brīžos, kad elektrības un gāzes cipari skaitītājā griežas ātrāk, nekā tos var jaudāt pierakstīt, sāktu apsvērt kurināšanu ar tā dēvēto Latvijas zeltu. Eksperti apgalvo, ka laukos tendence būvēt visa veida krāsnis un kamīnus patiešām ir izplatīta, taču pilsētniekiem vēlmes jāsalāgo ar savas dzīvesvietas iespējām.

Skūrsteņa tīrīšana.

Tas noteikti nav pienākums, kas jāveic ik pēc pāris gadiem, tam jāpievērš uzmanība katru gadu pirms apkures sezonas sākuma. Tāpat neiztrūkstoša ir dūmēju jeb tautā dēvēto cuku tīrīšana, kas ietekmē ne tikai krāsns kurināšanas un sildīšanas kvalitāti, bet arī drošību.

Ja pirmajā kurināšanas reizē neizdodas iekurināt, un šķiet, ka krāsnij vai kamīnam ir kāda tehniska kļūme, taču patiesībā pie tā vainojama vien lielā pauze, kas bijusi kopš pēdējās kurināšanas reizes. Ja pirmo reizi ir grūti iekurināt, tā ir pavisam normāla parādība, kas radusies dūmenī esošā mitrā un vēsā gaisa dēļ. Tieši tas neļauj radīt nepieciešamo vilkmi un krāsnij vai kamīnam iekurties. Lai tas būtu vieglāk izdarāms, cenšamies pirmajā reizē iekurināt ar lielu uguns liesmu, kur par palīgrīku var izmantot kādu degšķidrumu vai speciālās sausās kurināšanas tabletes. Lielais karstums un liesma palīdzēs izspiesties cauri un kārtīgi iekurināt krāsni vai kamīnu bez dūmu parādīšanas iekštelpā. Vēl kāds padoms ir degošu papīru ielikšana skursteņa pakājes lūkā, lai rastos vilkme un krāsns vai kamīns labi iekurtos jau pirmajā reizē. Ir nopērkami speciāli elektriskie gaisa pūtēji, ko var izmantot kamīnu iekurināšanā, taču citādi var iztikt arī ar šīm aprakstītajām metodēm. Jaunām un vecām pareizi izbūvētām krāsnīm šādām sezonālām iekuršanas problēmām nevajadzētu būt.

Kas attiecas uz malkas izvēli, tad jāatceras, ka kamīna kurināšanā nederēs sprakšķoša malka, piemēram, egles vai priedes, tā vietā, arī krāsns kurināšanā jāizvēlas sausa lapu koku malka.

Saimnieki, kam saglabājušās, vai no jauna ieviestas podiņu krāsnis vai kamīnkrāsnis noteikti zina, cik liela vērtība tā ir, salīdzinot ar jebkuru citu sildelementu. Tomēr arī šajā apkures veidā ir jāzina un jāievēro vairākas nianses, lai krāsns labi kalpotu un arī pietiekami piesildītu mājokli.

Jāievēro, lai krāsns netiktu pārkurināta, citādi ķieģeļi un podiņi pārkarstot izplešas un krāsns uzpūšas. Regulāra pārkarsēšana var radīt defektus kā jaunām, tā arī vecām podiņu krāsnīm. Vajadzētu izkurināt tikai vienu kurtuvi dienā, un ar to vajadzētu būt gana, lai krāsns sasiltu un atdotu siltumu telpai. Nevajadzētu kurtuvē mest pa vienai pagalei un kurināt visu dienu pa drusciņai, labāk iekurināt vienu kurtuvi un ļaut tai sasildīt krāsni. Bieži vien cilvēki kurina tik ilgi, kamēr, pieliekot, roku pie krāsns, jūt siltumu, taču krāsns siltumu atdod pēc trim stundām, tāpēc vēlāk var gadīties tā, ka krāsns jau ir pārkurināta. Nevajadzētu pieļaut to, ka pie krāsns nevar pielikt roku, jo tā ir pārāk krasta. Tā nenotiks, ja krāsni kurinās pareizi, ar vienu kurtuvi, nemetot pa vienai pagalei. Izņēmums ir vaļējs, klasiskais kamīns, kuram tieši ir ar mazām malkas devām jāpapildina kurtuve, lai uzturētu uguns liesmu, kas sasilda telpu un priecē mājniekus.

Podiņu krāsns kurināšanā ne mazāk svarīgs faktors ir kurināmais materiāls, un šajā jomā vajag pieturēties pie pārbaudītām vērtības – malkas. Vislabāk izmantot jauktu malku, neiekļaujot skuju koku pagales. Vēl svarīgāk - malkai vienmēr jābūt sausai. Briketes nav tā labākā izvēle, jo nekad nevar zināt, no kāda koka skaidām tās sastāv, taču dzīvokļos, kur nav iespēja uzglabāt malku, šī, protams, ir laba alternatīva. Parastās briketes tomēr rada lielus darvas nosēdumus krāsns kanālos, dūmizejās un dūmkanālos, jo sevišķi ja kurina taupības režīmā, samazinot gaisa padevi, kas ievērojami pazemina izejošo temperatūru dūmvadā kā rezultātā darva neizdeg, neiziet no dūmvada. Kurinot tikai ar briketēm, ieteicams iegādāties dažāda sastāva un ražotāja. Piemēram ik pa laikam pakurināt ar apses briketēm.

Aizbīdņa aizvēršana krāsnīm.

Kad oglēm vairs nav zilas liesmiņas, to var aizvērt, tad siltums vairāk sasildīs krāsni, bet, ja nav pārliecība par piemērotāko brīdi, tad labāk to vērt ciet tikai tad, kad ogles jau ir pavisam melnas, citādi izdalīsies tvans, kas, kā zināms, var radīt saindēšanos. Šobrīd gan tiek ražoti vārsti ar iestrādātu drošības spraugu kā rezultātā pilnīgi aizvērt tos nav iespējams, kas ievērojami palielina drošību. Piemēram, lai nebūtu iespēja nejaušai, pilnīgai aizvēršanai.

Starp citu, krāsns kurināšanu un siltumatdevi ietekmē arī tas, vai regulāri tiek izgrābti pelni. Vismaz reizi nedēļā tie jāizgrābj, ja kurtuvē ir grīdiņa, bet, ja ir restes, tad to var darīt retāk. Ja kurtuvē būs bieza kārta ar pelniem un paslēptām oglēm, krāsni būs grūtāk iekurināt.

Ja krāsns pēkšņi ir grūtāk iekurināma un pagājis laiks kopš pēdējās ģenerālās tīrīšanas, tad noteikti jāsauc talkā skursteņslauķis. Atkarībā no tā, cik jauna vai veca ir krāsns, svarīgi tomēr šos tīrīšanas darbus uzticēt profesionālam un sertificētam meistaram, bet, ja parādījušās plaisas, plīsumi podiņos, ķieģeļos tad vajadzīga restauratora palīdzība, lai skaistie podiņu tiktu ātrāk glābti no defektiem.

Kamīna dūmošana.

Ja iekurinot kamīnu ir pamatotas aizdomas par tā dūmošanu, iemesli var būt dažādi, viens no tiem – laikapstākļi. Atmosfēras spiediens var radīt kamīna dūmošanu, tāpat kā slapjas malkas izmantošana, tāpēc vispirms jāpārliecinās, vai tas nevarētu būt iemesls. Situācijā, ja kamīns sākumā kuras labi, bet pēc stundas vai vairāk tas sāk dūmot, vainojama nepietiekama skābekļa pieplūde, to var vērst par labu, ja uz neilgu laiku tiks atvērts logs. 

Ja kamīns joprojām nenovēršami dūmo, noteikti izsauc skursteņslauķi, kas pārbaudīs skursteni un nepieciešamības gadījumā to iztīrīs.

Stikla aizkvēpšana.

Viens no standarta iemesliem, kāpēc kamīna stikls aizkvēpst, ir slapjas malkas izmantošana, taču tas nav nekas nenovēršams. Klasiskajā kamīnā kurinot ar maksimālo karstuma jaudu, sodrēji uz stikla paši nodegs. Pat tad, ja kamīns lēni kurās, ik pa laikam ir karstums jāpalielina, un tad stikls pašattīrīsies. Stikls var paliekt melns arī kurinot sveķainu koksni un sintētiku. Vēl jāievēro - papildinot kurtuvi ar kurināmo, vajag censties to likt tālāk no durtiņām ar stiklu, dziļāk kurtuvē, lai atklātā liesma lieki tās nekvēpina, jo sevišķi uzsākot kurināt aukstu krāsni.

Stiklu var viegli notīrīt klasiskā veidā, pirms uzsākam kurināt, kamēr tas ir auksts. Izmantojam birsti vai mazu virtuves sūkli. Vecāka metode ir ar avīzi un tiem pašiem kurtuves pelniem.  Ja stikls ir ļoti aizkvēpis, no sākuma to tīram, sausā veidā. Ja nepieciešams papildus var izmantot kamīnu stiklu tīrīšanas līdzekli. To uzsmidzinot uz sūkļa vai lupatiņas.

Ja kamīna stikls ilgstoši būs nokvēpis melns, ar laiku tas var sākt deformēties, jo nepieciešamā daļa siltuma netiek atstarota telpā, bet kamīna iekšējā temperatūra arvien paaugstinās. Tāpēc ņem vērā kamīna stikla atbrīvošanu no aizkvēpušajiem sodrējiem!

Tvana gāze.

Saskarsme ar tvana gāzi nudien nav joku lieta, un, lai arī tas vairāk attiecas uz klasiskajām krāsnīm, ir jāievēro noteikumi arī kamīna kurināšanā. Dūmvada aizbīdni jeb, kā mēs sarunu valodā mēdzam teikt ''šīberi'', drīkst taisīt ciet tikai tad, kad malka ir pilnībā izdegusi, kurtuvē nav redzamas zilas liesmas un ir palikušas tikai ogles. Taču visdrošāk dūmvada aizbīdni var vērt ciet tikai tad, kad pilnībā viss ir izkūries un kurtuvē ir atlikuši tikai pelni. Mūsdienās tiek ražoti dūmizejas vārsti ar iestrādātu spraugu, tos galīgi noslēgt nav iespējams, tas ievērojami palielina drošību.

Malkas izvēle.

Klasiskā kamīna kurināšanā vienmēr labākā izvēle būs sausa lapu koku malka, taču ja kamīns ir ar lēno degšanu, var papildus izmantot arī briketes. Ja mājās ir ierīkots gāzes kamīns, tad, protams, to drīkst kurināt tikai ar gāzi, gluži tāpat ar spirta kamīnu, kur jāizmanto etanols, un granulu kamīnam - granulas.

Krāšņu kurināšanā izmantojam sausu lapu koku malku. Var arī kombinēt ar briketēm. Sākumā iekurot ar malku, lai izveidojas sarkanās ogles un tad pa virsu lapu koka briketes. Tādā veidā var panākt ilgāku degšanu, mazāku kurināmā patēriņu. Šeit gan jāņem vērā ka briketes sākuma stadijā izdala mazāk siltumu, bet kādos posmos strauji aizdegas, jo sevišķi tās parušinot.

Kā uzsākt kurināšanu?

Ja krāsns ilgāku laiku nav kurināta dūmenis un pati krāsns vai kamīns var būt kļuvuši mitri. Ar aizdedzinātu avīzi ir jāizvada no dūmeņa tur uzkrājušos aukstā gaisa korķi un jāsāk kurināt ar pavisam mierīgu uguni.

Kurinot krāsni vai kamīnu, ir svarīgi caur kurtuves durtiņu gaisa padeves regulatoru ielaist pēc iespējas mazāku gaisa plūsmu – tas ļaus krāsnij uzkarst pakāpeniski un vienmērīgi. Citādi krāsnī vai kamīnā uzkrājies mitrums, kas nav paspējis atbilstoši izplūst caur dūmeni, var nelabojami to sabojāt.

Jaunu krāsni, svaigi mūrētu ar paštaisītu māla javu, pirms ekspluatācijas ir kārtīgi jāžāvē ( 6 - 8 nedēļas ). Krāsns kurināšana jāuzsāk pakāpeniski 1 - 2 nedēļu garumā. Ja mūrēšanai tiek izmantots gatavs, krāšņu mūrēšanai paredzēts maisījums ir jāievēro ražotāja norādes.

Kādu malku izvēlēties?

Krāsns vai kamīna kurināšanai ir jāizmanto tikai sausa malka. Mitra malka izdala mazāk siltuma un ātri piesārņo apskates stiklu. Turklāt, dedzinot mitru malku, dūmeņa kanāls pārklājas ar sodrējiem un darvu. 

Ir svarīgi, lai kurināšanai sagatavotās malkas pagales ir aptuveni vienāda biezuma - tad tās degs vienmērīgi un krāsns iesils labāk. Optimāls pagaļu biezums ir aptuveni 8-10 centimetri. 

Malkas garumam ir jāatbilst krāsns kurtuves garumam un platumam. Lielas pagales deg lēnāk un vienmērīgāk, tas garantē nemainīgu, noturīgu siltumu. Nelielas pagales deg un sadeg ātrāk, tas veicina lielāku pēkšņa siltuma izdalīšanos. 

Priede un egle degšanas laikā dzirksteļo, jo koksne ir sveķaina. Labāk no tās gatavo skalus iekuram. 

Oša malku ir grūti iekurināt, taču deg arī neizžāvēta malka, turklāt dod vienmērīgu liesmu un nedzirksteļo.

Bērza malka deg ilgi, ar vienmērīgu liesmu un nedzirksteļo. 

Alkšņa malka ātri izžūst un degot gandrīz nedūmo.

Apse ir grūti iekurināma, tāpēc labāk iekurini krāsni ar citu malku un tikai tad liec klāt apses pagales, jo tās deg ilgi un labi tur siltumu, turklāt iztīra dūmvadu.

Liepas malka ir grūti aizdedzināma, deg lēni, bet karstums ir ilgs un noturīgs. 

Nelieto kurināšanai impregnētu vai krāsotu koksni un nededzini krāsnī sintētiskas izcelsmes atkritumus, piemēram, plastmasu. Atkritumos ir daudz kaitīgu vielu, kas ne tikai bojā krāsni, bet arī kaitē videi.

Malkas siltum ietilpība.

Malka var dot dažādu siltumu. Tas atkarīgs ne vien no tās sausuma, bet arī koka sugas, turklāt pat vienas koku sugas vidū var būt atšķirības, tāpēc tiek mērīta sugas vidējā siltumatdeve.

Labākais koks kurināšanai ir ozols, jo tam ir vislielākā siltumatdeve, turklāt sadegot tas piepilda māju ar meža aromātu, bet tas, bez šaubām, nav iespējams, jo izmaksas ir pārāk dārgas un tā ir ozola koksnes nevajadzīga šķērdēšana.

Laba siltumatdeve ir bērzam, taču tas veido daudz sodrēju, tādēļ ieteicams pagalēm pirms kurināšanas noņemt tāsi.

Vidēja siltumatdeve ir skujkokiem, augstās sveķainības un lielā dūmu daudzuma dēļ tos gan neiesaka dedzināt atklātos kamīnos.

Populāra ir alkšņa malka, kam ir zemāka siltumatdeve, taču tā ātri iedegas, labi kuras, satur maz sveķainu vielu un degšanas laikā nedūmo. Šo īpašību dēļ to bieži izmanto cepšanai un grillēšanai.

Siltumatdeve no 1 m3 ozola malkas ir līdzvērtīga siltumatdevei no 1,3 m3 bērza malkas, 1,4 m3 alkšņa, 1,6 m3 priedes, 1,8 m3 egles un 2 m3 apses malkas. Zinot šos rādītājus, atliek tikai izdarīt savu izvēli.

Malku iedalām 3 šķirās.

Par 1 šķiras malku uzskata tādu, kas sagatavota no veseliem kokiem (puvums, pieļauts līdz 2%). Pagaļu resnums 11 cm vai vairāk. Bērza, ozola u.c. cieto sugu malka.

Par 2 šķiras malku uzskata ar pagaļu resnumu 6-10 cm (puvums, līdz 10%). Otrā šķirā ieskaitāma arī izmēru ziņā 1 šķ. malka, ja puvums ir stipri lielāks.

Par 3 šķiras malku uzskata, ja pagaļu resnums ir zem 6 cm. To sagatavo no tievākiem kokiem, galotnēm un zariem.

Pavardu apkurināšanai malku parasti sagatavo 25-30 cm garās, 5cm resnās, bet krāsnīm no 35 cm garās, līdz 7,5 cm resnās pagalēs.

Pagaļu izmēri protams jāpieskaņo kurtuvju izmēriem. Šādu smalki sastrādātu malku, ja to nav iespējams novietot nojumēs, ieteicams sakraut uz palikņiem apaļās gubiņās, kas pēc savas formas atgādina nelielas sienas kaudzes. Tās pēc iespējas jākrauj ar tukšu vidu un vēdināšanas lūkām pakājē un čukurā. Visintensīvākā malkas žūšana notiek caur galiem – caur galu šķērsgriezumu koksne izžūst 10-15 reizes ātrāk. Ar rupjāku malku nokraujot nedrīkst piemirst, ka svarīgi to iespējami ātrāk izžāvēt. Ja koksni ilgāku laiku glabā mitru, tad tā sāk viegli pūt un līdz ar to kļūst kurināšanai mazvērtīgāka. Iepuvušās daļas pie tam viegli uzsūc no gaisa daudz mitruma. Bērza malkai nevajag nemaz būt daudz puvušai, lai tās sildām spēja pamazinātos par nepilnu trešo daļu. Lai malka ātri žūtu, svarīgi pareizi izvēlēties krautuves vietu. Krautuves, kurās malka stāv gadu no gada ilgāku laiku, jāizvēlas ar zemu gruntsūdens līmeni un, ja tās nav dabiski labi drenētas, tās jādrenē mākslīgi, vai arī to līmenis jāpaaugstina ar grants uzbērumu vismaz par 5-10 cm. Krautuvē jābūt brīvai gaisa cirkulācijai un tās apkārtnē nedrīkst atrasties pūstošas koku daļas, kas sekmē kaitīgo sēnīšu izplatīšanos. Jāpieliek visas pūles, lai malka būtu maksimāli sausa.

Vislabākais risinājums ir malkas šķūnis. Mazvērtīgāka malka ar irdenāku koksni piedūņo stiprāk nekā 1 šķiras, tāpēc uz laukiem, kur šādu malku vairāk lieto, bez malkas šķūņa nemaz nav domājama kurināmā taupīga izmantošana. Malkas šķūņi jābūvē tā, lai tajos novietotais kurināmais labi varētu izvējoties. Nedrīkst taisīt ar slēgtām sienām. Parastākais veids ir redeļveida sienas. Malka lauku mājās ar krāsnīm un pavardiem ir galvenais kurināmais. Salīdzinot ar pilsētām, uz laukiem caurmērā izlieto mazvērtīgākas malkas šķirnes, jo to transportam izdevīgākas ir vērtīgākas malkas šķirnes. Laukos visbiežāk lieto priedes, egles, apses, alkšņa, retāk bērza malku.

Malku mēra steros. Viens sters ir telpas kubikmetrs, kas aizpildīts ar malku. Šajā telpas kubikmetrā ir ne tikai malka, bet zināms daudzums gaisa, kas aizpilda tukšumus starp malkas pagalēm, tāpēc pieņem, ka vidēji vienā sterā ir aptuveni 0,6-0,7 kubikmetri koksnes. Otra tautā populāra malkas mērvienība ir beram kubs. Tas nozīmē, ka telpas kubikmetrā malka ir nevis kārtīgi sakrauta, bet sabērta. Vidēji vienā beram kubā ir aptuveni 0,6 steri malkas. 

Par kurināmā siltuma salīdzinātājas mērauklu ir pieņemts tas siltuma daudzums, kādu, pilnīgi sadegot, dod 1kg kurināmā. Siltuma daudzumu, izteiktu kalorijās, sauc par siltumspēju.

Izrādās, ka malkas siltumspēja nav atkarīga no koka sugas, bet siltumspēju iespaido malkas mitrums. 1kg malkas sadegot, dod šādus siltuma daudzumus:

1kg ļoti sausas malkas <15%, pilnīgi sadegot, dod 3640 kal/kg

1kg mitras malkas 25%, pilnīgi sadegot 3100 kal/kg

1kg slapjas malkas 30%, pilnīgi sadegot 2800 kal/kg

Dažādām koka šķirnēm ir dažāds īpatnējais svars, piem., bērza malka ir smagāka par apses, tādēļ mērījot malku ar tilpuma mēru, siltuma vērtības vienādība zūd, un tad vienādi sausai malkai dabūjam šādus skaitļus:

Ozola malka 1 sters 470 kg, siltuma satura koeficents 1.51

Bērza malka 1 sters 450 kg, siltuma satura koeficents 1.44

Priedes malka 1 sters 370 kg, siltuma satura koeficents 1.18

Egles malka 1 sters 320 kg, siltuma satura koeficents 1.02

Apses malka 1 sters 310 kg, siltuma satura koeficents 0.99

Ūdens saturs iespaido malkas siltumspēju tādēļ, ka degot ūdens iztvaiko, un iztvaikošanai vajadzīgais siltums sedzas no tā siltuma, kuru malka sadegot attīsta. Respektīvi – atņem daļu siltuma. Tā tad, lietojot mitru malku, mēs negūstam tik daudz siltuma, nekā lietojot sausu malku. No mitras malkas pasliktinās degšanas apstākļi, sevišķi kurināšanas sākumā – dūmo, kvēp, dziest un tvaiko. Radušais tvans, metāns pilnīgi nesadeg un aizplūst skurstenī nesadegušā stāvoklī. Rodas siltuma zaudējumi, tvaiki zemā temperatūrā nosēžās uz dūmeju sienām un rada garozas veida piesērējumu. Piesērējušas dūmejas slikti silda, jo kvēpu kārta kā izolācija kavē sienu siltuma uzņemšanu.

Vidējā dūmgāzu izejas temperatūra no krāsns ar 10m augstu skūrsteni vēlama 150°C, skurstenī 120°C, skursteņa galvā 108°C. Labu velkmi un tīrākus kanālus nodrošina, ja dūmgāzu temperatūra nenoslīd zem 100°C. 

Bērza malka.

Daudzi to uzskata par vislabāko gan plīts, gan kamīna, gan vannas vajadzībām. Un tam ir iemesli: sausu bērza malku var aizdedzināt bez problēmām, tā ilgstoši degs ar skaistu, vienmērīgu liesmu, gandrīz bez dzirkstelēm. Tā dod daudz siltuma un spēj dezinficēt gaisu, kas ir piepildīts ar patīkamu vieglu aromātu, tāpēc bērzu mežu cienītāji pirtiņu patiešām novērtē. Papildus aromātiskajiem izgarojumiem bērzam ir izteiktas dezinficējošas īpašības, kas ir svarīgas vannas istabām (pirtīm). Pirts, kuru sildīja bērza malka, vienmēr tika uzskatīta par dziedināšanu. Tas ir lieliski piemērots saaukstēšanās un locītavu problēmu profilaksei. Darva, kas atrodas bērza koksnē, palīdz malkai ātri uzliesmot un diezgan ilgi degt ar nemainīgu intensitāti. Šāda degviela, gandrīz pilnībā sadedzinot, nedod lielu daudzumu ogļu un pelnu. Sakarā ar šādām bērza mizas īpašībām to bieži izmanto kā līdzekli smagi strukturētas malkas aizdedzināšanai. Vienīgi bērza miza rada daudz darvas. Sakarā ar to, skurstenī un uz krāsns sienām, kuras silda ar šādu malku, veidojas daudz kvēpu un sodrēju. Vēlme pēc tā pasliktinās un ugunsgrēka iespējamība ir augstāka. Tātad, izvēloties bērzu, iepriekš sagatavojieties skursteņa slaucīšanai vai mizu mizošanai. Vienīgais bērza koksnes trūkums ir liels sveķu daudzums, it īpaši mizā. Tāpēc kategoriski nav ieteicams dedzināt plītīs mizu. Un, sadedzinot pašu malku, izdalās daudz kvēpu, kas nosēžas uz skursteņa sienām. Pievērs uzmanību! Lai iztīrītu skursteni degšanas laikā, jums jāiemet dažas apses pagales. Kad bērza malka deg krāsnīs, māja tiek piepildīta ar unikāliem aromātiem, gaiss tiek dezinficēts, un cilvēkiem, kas tur dzīvo, retāk ir elpceļu slimības. Jāpiebilst, ka bērzam, kurš gulējis vairāk nekā divus gadus, ir atņemtas šīs ārstnieciskās īpašības. Tāpēc to nav iespējams uzglabāt ilgāk par šo periodu (kā arī liepu).

Liepa.

Liepai ir tendence uzliesmot ilgu laiku, bet tad, kad sākas degšanas process, uguns intensitāte kļūst diezgan augsta. Tāpēc krāsns apkures laikā ar šādu malku ārkārtīgi ātri sakarst. Liepas, tāpat kā bērzs, ir labi piemērotas vannām. Izrādās, ka ne tikai tā krāsa ir dziedinoša - aromātam, kas nāk kopā ar izgarojumiem. Ārstēšanai pirtī, kas tiek uzkarsēta melnā krāsā, medu izmantoja kombinācijā ar liepu koku. Tas bija paredzēts uz degošiem baļķiem, un vispārīgais aromātiskais tvaiks ļoti labi palīdzēja pneimonijas ārstēšanā vai dažādu ādas brūču sadzīšanā. Šādas liepu malkas īpašības diemžēl tiek saglabātas tikai 2 gadu laikā pēc koka zāģēšanas, bet tad ārstnieciskās īpašības izzūd. Bet plīts sildīšanai šāda malka pēc šī laika ir diezgan piemērota. Nekavējoties rezervējiet, ka liepu koks ir ideāli piemērots vannu (pirts) sildīšanai. Dedzinot, tie izdala saldu aromātu, kas labvēlīgi ietekmē elpošanas sistēmu. Šādu koksni ir grūti iekurt, bet siltums, kas veidojas, ir garš un izturīgs. Ir arī raksturīgi, ka tos var uzglabāt ne ilgāk kā divus gadus.

Papele, vītols.

Krāsnis tiek sildītas ar koksni gan no papeles, gan vītoliem. Bet būtisks abu variantu trūkums ir ātra izdegšana, un pat nelielas (ja salīdzina ar citām šķirnēm) izmaksas nedod ietaupījumus, jo mājas apsildīšanai nepieciešams vairāk šo malku. Vītols un papele - noteikti zemas kvalitātes koksne, kuru pērk tikai tad, ja nav iespējas kaut ko labāku iegūt. Neatsakieties no šīm malkām - tās deg vienmērīgi, karsti, nesmēķē. Tiesa, ļoti ātri izdeg. Bet grūti tos rezervēt, ja viņi aug jūsu reģionā. Viņu vecums ir īss, un pilsētu un pilsētu ainavu labiekārtotāji regulāri nozāģē vecos kokus, nogriež zarus, tāpēc nepalaid garām mirkli!

Skujkoku malka - priede, egle, lapegle.

Raksturīgas spilgtas dzirksteles, kas pastāvīgi lido apkārt, ir skuju koku malkas dedzināšanas pazīmes. Tāpat kā bērzs, tie dod daudz siltuma, tikai daudz ātrāk sadeg. Bet par unikālo sveķaino aromātu, kas ir jūtams, dedzinot priežu vai egļu baļķus, var piedot daudzus trūkumus. Tikai tagad būs stingri jāuzrauga fokuss: "izšautā" dzirkstele var izlidot no krāsns un radīt lielas nepatikšanas. Egles malka nav tik vērtīga kā priede. Lapegles malku izmanto diezgan reti - šī koku suga pie mums nav tik izplatīta. Atcerieties: dedzinot, tie veido daudz oglekļa monoksīda, tāpēc nekādā gadījumā nesteidzieties aizvērt aizbīdni un rūpēties par labu ventilāciju. Starp citu, kvēpi un sodrēji no sveķainiem skujkokiem uz plīts un skursteņa sienām nosēdīsies ne mazāk kā no bērziem.

Alkšņa malka - karaliska.

Ja jums izdodas iegūt šādu malku, uzskatiet sevi par veiksminieku: labi izdala karstumu, gandrīz bez dūmiem un kvēpiem, bet ar unikālu aromātu, kam piemīt dziedinošs spēks. Tiek uzskatīts, ka alkšņa koka pirts ir drošs līdzeklis pret saaukstēšanos. Un vecos laikos izvēlējās krāsnīm karaliskajās namos un bagātīgajos īpašumos. Svaigiem alkšņa griezumiem ir sarkanīgi-oranža krāsa, tāpēc tie izskatās spilgti un neparasti. Interesanti, ka alksnis dod visskaistāko malku. Griezumā šim kokam var būt dzeltenīga, blīvi pūsta, zilgana, oranža vai pat piesātināta gandrīz sarkana krāsa. Koka nokrāsas ir atkarīgas ne tikai no konkrētas koku sugas (bet ir aptuveni 20 ÷ 25 dažādas alkšņu pasugas), bet pat no vietas, kur tā izauga. Alkšņu apaļkoku vai gatavas malkas iegūšanas ērtība ir tāda, ka tiem nav jāveic papildu žāvēšana - tie paši sasniedz vēlamo atlikušā mitruma stāvokli. Malkas malkai parasti tiek ņemts alksnis, kas aug tālu no ūdens - uz pakalniem, kur augsnei ir zems mitrums, tāpēc koksne izžūst pietiekami ātri. Alksni ir labi izmantot arī kūpināšanas telpās, jo tajā ir aromātiskas vielas. Tomēr jums jāzina, ka tos uzglabā tikai pirmos 3 gadus pēc malkas novākšanas. Koksne ļoti ilgi nezaudē savas atlikušās īpašības un tiek labi uzglabāta ilgu laiku. Dedzinot alksnis rada maz dūmu un labu siltuma izkliedi. Malkas tvaiki no alkšņa var notīrīt skursteni no kvēpu nogulsnēm. Kūpinātavām izmanto alkšņu zāģu skaidas, tāpēc tās nevajadzētu izmest, ja pagalmā tiek sagriezta malka. Turklāt šī koksne ir lieliski piemērota kamīna dedzināšanai, ja tajā ieliekat alksni un pievienojat tam bērzu - kopā tie rada skaistu liesmu un siltumu. Tiesa, šim brīnišķīgajam kokam ir viena īpašība, par kuru jūs, iespējams, pat nezināt, pērkot gatavus apaļkokus: viss iepriekš minētais attiecas uz malku alksnis, kas audzēts sausā vietā. Bet purvs var arī smēķēt, un no tā siltums ir smags.

Ozola malka - stipra.

Ozola koksne ir stipra, blīva, tāpēc tā karsta un ilgi sadedzina. Aromāts no ozola apaļkokiem ir patīkams, sātīgs, taču ne katrs koks ir piemērots malkai. Jauns ozols nelolo karstumu, un vecs ozols padarīs gaisu smagu - piemēram, vannā, ne visi to var izturēt. Tikai sausa “pusmūža” ozola malka uzliesmo un izdalās lieliski. Ozols ir ilgmūžīgs, aug lēnām, un tā koksni tagad kā degvielu neizmanto ļoti bieži.

Augļu koks - smaržīgs.

Pēc atzarošanas un citiem kokiem dārzā dažreiz ir daudz zaru un zaru. Kāds tos met ugunskurā, bet apdomīgs īpašnieks noteikti visu kārtīgi sagriezīs, sasmalcinās un ieliks atsevišķi šķūnītī. Tā kā pirtī šādas malkas ir brīnums kā labs: tās dedzina karsti, vienmērīgi, dod vieglu tvaiku un patīkamu smalku aromātu. Un iemest kamīnā pāris pagales vai žāvējot, kūpinot gaļu, zivis, tas ir aromāts. Īpaši novērtēta ābolu malka - no tās ir vairāk siltuma un gandrīz nav dūmu. Eksotiskāks prieks nekā ikdienas prakse: galu galā malkas novākšanas dēļ augļu kokus neviens neaudzē.

Laima koks - karsts un smaržīgs.

Tas drīzāk ir arī no brīnumu kategorijas. Lai gan daudzās pilsētās tas nav nekas neparasts, joprojām ir jāmeklē liepu koksnes vidējā zona. Bet tas ir žēl - galu galā šī ir vieno no labākajām malkām: ar spēcīgu, noturīgu karstumu, medus aromātu un dziedinošo spēku. Vannai (pirtij) ar liepu koksni ir laba ietekme uz ādas stāvokli, tiek uzskatīts, ka atņem iesnas un plaušu slimības. Ja jums ir paveicies, paturiet prātā: liepas ilgstoši var uzliesmot, bet karstums arī nodrošina stabilu noturību.

Apšu malka - tīrīšana.

Vienmēr ir laba ideja apses malku turēt rezervē, jo tām ir ļoti vērtīgs īpašība: tās pašas nedod sodrējus, un no citām malkām veidotās kvēpi var “iztīrīties”. Patiesībā, apses apaļkoki diez vai var labi sasilt - degšanas laikā tie rada daudz mazāk siltuma nekā priede vai bērzs. Vecos laikos apses uzskatīja par "nabadzīgo mežu". Bet, iemetot dažas apses pagales: no tām augošās liesmas garās mēles iztīrīs plīti no kvēpiem un sodrējiem. Apšu malkas īpašības ir ļoti līdzīgas jau pieminētajām alkšņa koksnes īpašībām - tās arī spēj mīkstināt kvēpu nogulsnes skurstenī, padarot to vieglāk tīrāmu. Dedzinot, apses daudz nesmēķē un rada minimālu kvēpu daudzumu, un tā iztvaikošana, nogulsnējoties uz caurulē esošajiem kvēpiem, viegli to atslābina un pārslauc no skursteņa sienām. Kvēpi sagrūst sadegšanas kamerā, no kuras to ir ļoti vienkārši noņemt. Tā kā šie malkas veidi nav cienīgi pieminēt siltuma pārnesi, tos bieži izmanto tikai periodiskai skursteņa tīrīšanai vai malkas aizdedzināšanai ar blīvu struktūru, kas patstāvīgi smagi aizdegas. Par apšu koku neko īpašu nevar teikt. Tos nav viegli aizdedzināt, tie rada maz siltuma un pietiekami ātri izdeg. Viņiem raksturīga ilga spilgta liesma un nesmēķēšana, tāpēc tie jāizmanto skursteņa kanāla tīrīšanai. Vislabāk to kombinēt ar citiem malkas veidiem, jo sevišķi ieteicams pielikt noslēdzot kurināšanu. Bet, ja mēs runājam par to, kāda veida malka ir labāka, lai sildītu plīti, atbilde ir acīmredzama: noteikti ne apses.

Svarīga informācija Malkas ieguvei un glabāšanai ir nianses, kas nav atkarīgas no izvēlētā koksnes veida. Ir noderīgi tos zināt: Skaidrs, ka tie baļķi, kas tika glabāti ilgāk nekā “ieliktie”, degs (ja tie ir sausi, nav sapuvuši vai sapelējuši), bet lielākajā daļā koku sugu degšanas labuma uzglabāšana ilgst tikai divus gadus (alksnis un apses var uzglabāt līdz trim gadi, nezaudējot derīgās īpašības). • Viss paredzētajā laikā Ziemā koku stumbros ir vismazākais mitrums, tāpēc ir vēlams malku novākt tieši šajā gadalaikā. Vidēji žāvēšana prasa apmēram gadu (protams, atkarībā no koksnes veida, novākšanas noteikumiem, glabāšanas apstākļiem un citām niansēm šo periodu var ievērojami samazināt vai palielināt).

Kāda veida malka ir labāka?

Tabula - malkas siltumspēja kWh / kg Pie 20% mitruma (gaisa sausā) kWh / m3 Pie mitruma 50% (svaigi sagriezts) kWh / m3

Balts dižskābardis 4,2 2200 1930

Sarkans dižskābardis 4,2 2100 1850

Ozols 4,2 2100 1850

Pelnu koks 4,2 2100 1850

Pīlādži 4,2 2100 1850

Bērza koks 4,3 1900 1670

Kļavu koks 4,1 1900 1670

Alkšņa koks 4,1 1500 1300

Vītolu 4,1 1400 1230

Papele 4,1 1400 1230

Priede 4,4 1700 1500

Lapegle 4,4 1700 1500

Egle 4,4 1600 1400

Tādējādi kubikmetrs bērza ir vienāds ar:

• 1,5 kubikmetri apses;

• 0,75 kubikmetri ozola;

• 1,3 kubikmetri egles;

• 1,1 kubikmetri alkšņa;

• 1,2 kubikmetri priedes.

Izrādās, ka ideāls variants - ir ozola malka, taču tā ir pietiekami reti sastopama, un ir žēl izmantot tik vērtīgu materiālu kā degvielu. Tāpēc labāk izvēlēties bērzu.

Pēc siltumspējas koku sugas iedalās 3 grupās:

• augstākā grupa – ozols, skabārdis, goba, osis, kļava, bērzs un lapegle;

• vidējā grupa – priede un alksnis;

• zemākā grupa – egle, apse, papele, kārkls, liepa. 

Kāda ir “pareizā” krāsns malka?

Daudzi nezina, ka katrai koku sugai ir savas unikālās īpašības. Tātad, daži ir ideāli piemēroti celtniecības darbiem, citi - mājas apsildīšanai. Turklāt svarīga ir arī apkures ierīce, kurā tiks sadedzināta degviela. Piemēram, kamīnā jums jāuzsilda koksne, kas, sadedzinot, labi smaržo, bet nesatur lielu daudzumu darvas. Darvas klātbūtne ir saistīta ne tikai ar smagiem dūmiem, bet arī ar to, ka degšanas laikā malka var “izšaut”, un tas var izraisīt ugunsgrēku. Runājot par krāsnīm, šeit ir nepieciešama koksne, kas ne tikai ilgstoši deg, bet arī ir raksturīga ar lielu siltuma pārnesi. Tiek ņemta vērā arī spēja smēķēt, pelnu daudzums, kas paliek sadegšanas kamerā utt.

Tātad, kādai jābūt “pareizajai” malkai?

• laba siltuma izkliedēšana;

• augsta uzliesmojamības pakāpe;

• vajadzētu gandrīz pilnībā sadegt;

• vajadzētu būt maz atkritumu.

Pievērs uzmanību! Visas iepriekš minētās īpašības ir atkarīgas gan no šķirnes, gan no žāvēšanas kvalitātes. Piemēram, svaigi zāģēta malka nav piemērota lietošanai, jo tā slikti sadegs un izdalīs daudz dūmu (augsts mitrums). Šī iemesla dēļ malka obligāti tiek žāvēta un uzskatīta par gatavu lietošanai tikai tad, ja atskan raksturīgs zvana signāls, kad viens baļķis tiek atspiests pret otru. Pievērs uzmanību! Ziemā zāģēti koki tiek uzskatīti par visvērtīgākajiem - tieši šajā laikā sulas kustība bija vislēnākā.

Malkas raža nav vēlama vasarā vai pavasarī, jo šajā laikā materiāls ir mitrs un ilgstoši nožūs. Labāko koku sugu raksturojums Lapu koki ir labāk piemēroti krāsnī, jo to šķiedru struktūra ir blīva. Tā deg blīvi, labi izdala siltumu. Šeit iekļauti arī augļu koki, kas degot izdala patīkamu aromātu. Lai arī skujkoki arī ļoti labi deg, tie kūpina un tikai tāpēc, ka tajos ir liela darvas koncentrācija. Turklāt tie ātri izdeg.

Vārdu sakot, iesim tieši uz cietkoksnes.