Par dūmeni.

Ķieģeļu skursteņi ir populāri vēl joprojām, to tradīcijas slēpjās senā pagātnē un tas arī šodien saglabā savu pozīciju tirgū.

Vēl pavisam nesen dūmvadus, tāpat kā pārsvarā krāsnis, plītis un kamīnus būvēja tikai no ķieģeļiem. 90 gadu sākumā parādījās dūmvadu moduļu sistēmas, kas ieņēma lielu tirgus daļu 21. gadsimta sākumā.

Lielu uzmanību ir jāpievērš dūmeņa savienojamībai ar izvēlēto apkures veidu. Ķieģeļu skūrsteņi labi sader ar mūrētām krāsnīm, kamīniem, taupības krāsniņām vai neliela izmēra metāla krāsniņām. Turklāt lieljaudas un kondensācijas tipa krāsnīm vai katliem, ražotājs ir noteicis piemērotāko dūmvada sistēmu.

Tomēr neskatoties uz moduļu dūmvadu plašu sortimentu, ķieģeļu skurstenis ir saglabājis savas pozīcijas.  Izvēloties materiālus, arvien biežāk pievērš uzmanību ekoloģiskam kritērijam – un šajā nozīmē ķieģeļu skurstenis sevi attaisno pilnībā! Piemēram Lodes vai Terca keramiskie ķieģeļi – dabisks māla materiāls, kas kā neviens cits, atbilst celtniecības prasībām ekoloģijā un drošībā. Ķieģelis ir izturīgs, ilgmūžīgs un silts materiāls. Pateicoties krāsu un virsmu plašai izvēlei, ķieģelis rada neierobežotas iespējas dizainam.

Ķieģeļu skurstenis būs piemērots apkures ierīcēm ar augstu izejošo dūmgāzu temperatūru - pirts krāsnis, malkas pavardi, podiņu krāsnis, kamīni ar atklātu kurtuvi.

Skursteņus būvē no ugunsizturīgiem materiāliem  lai dūmvadu sienas varētu izturēt  koroziju, augstu temperatūru un tās svārstības, tāpat arī atmosfēras iedarbību. Skursteņa daļa, kas atrodas apkurinātās telpās, tiek mūrēta no pilniem vai caurumotiem ķieģeļiem.

Vietas, kur dūmvads saskaras ar degošiem materiāliem (piemēram, ejot caur koka griestiem) ir nepieciešams izolēt (parasti to dara ar minerālo vati).

Skursteņa daļa, kas atrodas neapkurinātās vietās (auksti bēniņi, dūmvada daļa virs jumta), tiek mūrēta no salizturīgiem ķieģeļiem.

Ķieģeļu skursteņa izbūve.

Skursteņa ārējas daļas deformācija ir mazāka, bet pastāv dūmvada bojājuma bīstamība no atmosfēras  iedarbības. Tādēļ dūmvada mūrēšanai ir ļoti svarīgi izmantot stiprāku mūrjavu (M100/600) un salizturīgus ķieģeļus.  

Dūmvada nobeigumu ir nepieciešams aizsargāt ar metāla vai betona „cepurīti“, uz kuras var uzlikt „lietussargu“ vai  dūmtveri. Tas aizsargās ķieģeli pret atmosfēras iedarbību un ļauj uzturēt dūmvadu sausu. Dūmtverim ir jābūt noņemamam,  lai varētu nodrošināt pieeju kanālu tīrīšanai. To neievērojot, bieži, nākas saskarties ar vecā dūmeņa daļas, virs jumta, demontāžu un pārmūrēšanu.

Gadījumā, ja dūmvads tiek būvēts ar iekšējiem kanāliem (daudz slāņu dūmvads), piemērām, no metāla vai keramikas, ārējo sienu mūrēšanā var izmantot šaurāku ķieģeli (250x85x65mm). Starp kanāliem un ārejo sienu paliek gaisa sprauga.

Saskaņā ar ugunsdrošības rekomendācijām skursteņa izbūvi drīkst uzticēt tikai profesionāliem ar pieredzi un atbilstošu sertifikātu. 

Ķieģeļu skursteņa priekšrocības.

Pirmā priekšrocība, salīdzinot ar moduļu skursteni, ir ķieģeļu skursteņa siltumietilpība. Tas nozīmē, ka ķieģeļu dūmvads darbojas kā papildus siltuma avots, kas pateicoties savam masīvumam uzkrāj siltumu un izplata to pa telpām. Tas savukārt, ļauj retāk kurināt un tādā veidā ietaupīt apkures izdevumus.

Ķieģeļu skurstenis ir ugunsdrošs un stabils jo ķieģelis nedeg un tā ārējas virsmas temperatūra nav augsta pat ilgas apkures sezonas laikā. Ar nosacījumu, ja tas izbūvēts ar keramiskajiem dūmvada ķieģeļiem.  Dūmvada ārējas virsmas temperatūra iekštelpās, kur iespējams kontakts ar cilvēkiem un viegli uzliesmojošiem materiāliem, nedrīkst pārsniegt 80°C.

Ja ir problēmas ar veciem skursteņiem, kas saplaisājuši vai bojāti, ieteicams kanālā iemontēt metāla trubu.

Ķieģeļu skurstenis ir piemērots jebkuram risinājumam. Bagāta krāsu un virsmu izvēle sniedz neierobežotas dizaina iespējas. Skursteni var ne tikai skaisti uzmūrēt, bet arī iespējams apmest vai apstrādāt ar speciāliem maisījumiem.

Keramiskie dūmvadi.

Šobrīd plaši ir pieejami Vācu un Čehu keramiskie dūmvadu komplekti ar čaulas diametru 140, 160, 180, 200, 250, 300 mm. Komplektā ietilpst visas nepieciešamās detaļas dūmeņa uzstādīšanai. Pirms dūmeņa pasūtīšanas jāizmēra tā nepieciešamais augstums attiecībā pret jumta plakni un kori.

Dūmeņi jeb skūrsteņi un vilkmes apstākļi – problēmu novēršana.

Skursteņa galvenā funkcija ir radīt vilkmi sadegšanai un izvadīt dūmvadā gāzes ārā no ēkas.

Laba vilkme ir ļoti svarīga labai sadegšanai.  Laba vilkme ir no 10 līdz 20 Pa (1-2 mm VC). Vilkmi rada skurstenis, nevis ierīce.

Būtiski svarīga vilkmei ir skursteņa konstrukcija.

Augsts skurstenis dod lielāku vilkmi. Ja vilkme ir nepietiekama, risinājums var būt augstāka skursteņa izbūvēšana. Skursteņa diametram nekad nav jābūt mazākam par ierīces dūmvada atveres diametru. Apaļa skursteņa starpplātne parasti dod labāku vilkmi nekā taisnstūrveida starpplātne. Dūmvadu līkumu izmantošana samazina vilkmi.

Ja tiek izmantoti līkumi, tos labāk uzstādīt ar 2 X 45°.

Sadegšanai nepieciešamais gaiss ir būtiski svarīgs vilkmei.

Atvērtiem pavardiem katru stundu nepieciešami apmēram 300m3 gaisa, kamēr “slēgtam” pavardam nepieciešami apmēram 30m3 stundā. Virtuves cauruļvads /ventilators iesūc daudz vairāk gaisa nekā skurstenis. Tas radīs negatīvu velkmi. Negatīva skursteņa vilkme rada dūmus istabā.

Āra gaiss, kas tiek pievadīts tieši ierīcei, novērš sadegšanai nepieciešamā gaisa nepietiekamību.

Vēja iedarbība:

Vilkmes traucējumus var izraisīt gari koki, klintis vai augstas mājas. Šo problēmu parasti var atrisināt, veidojot garāku skursteni. Ārkārtējās situācijās jāuzstāda izplūdes ventilators. Vilkmes regulators stabilizē skursteņa velkmi.

Vilkme ir vienkārši karstā gaisa celšanās uz augšu.

Augsta temperatūra rada spēcīgu skursteņa vilkmi. Labi rezultāti tiek sasniegti, kad skursteņa augstums un diametrs ir piemērots ierīcei. Pārāk spēcīga velkme var izraisīt siltuma pārāk ātru iesūkšanu skurstenī. Pārāk spēcīgu vilkmi var regulēt ar kurtuves aizbīdni, vilkmes regulatoru (dūmvadiem vai skursteņiem), vai ierobežotājiem.

Daudzējādi dūmvadu līkumu pielietojumi samazina vilkmi.

Skursteņu vilkme.

Skursteņa uzdevums ir novadīt degšanas produktus - dūmgāzes un palīdzēt piegādāt degšanai nepieciešamo gaisu. Šos abus uzdevumus, kas ir saistīti viens ar otru, skūrstenis var veikt tikai tad, ja tas var radīt pietiekami spēcīgu vilkmi. Pirmo uzdevumu skūrstenis veic tieši, otro netieši, ierosinot gaisa ieplūdi kurtuvē ar vilkmes radītās gaisa plūsmas palīdzību. Apkures ierīču darbība ir pilnīgi atkarīga no skursteņa pareizas darbības - ja skurstenis darbosies slikti, tad arī vislabākās krāsnis un pavardi nespēs kārtīgi darboties.

Vilkme tās traucējumi un to novēršana.

Skursteņa vilkme rodas tādēļ, ka dūmgāzes ir vieglākas par ārpusē esošo gaisu un tādēļ tiecas celties uz augšu. Tā rodās vertikālā gāzu strāva - vilkme. Tā ir spēcīgāka, ja gāzes ir vairāk sasildītais un līdz ar to vieglākas. Tāpat, jo augstāks ir skurstenis, jo stiprāka būs vilkme. Ārējais gaiss būs smagāks.

Vilkmes stiprums ir atkarīgs no skursteņa augstuma, ārējā gaisa un dūmgāzu temperatūras starpības. Labu vilkmi nodrošina dūmgāzu temperatūra no 100 C°.

Svarīgs ir dūmeņa augstums no nulles pamatnes līdz nobeiguma atzīmei virs jumta. Laba velkme ir sākot no 6 m. Šeit jāpiemin, kad krāsns konstrukcijas projektu izstrādā balstoties pēc skursteņa augstuma un kanālu platuma.

Vilkmes traucējumu cēloņi sastopami visdažādākie. Bieži rodas nepareizas dūmvadu un pievadu izbūves dēļ. Vadu pretestība ir pārāk liela un vilkmes stiprums līdz ar to samazinās. Jo gludākas ir vadu sienas, jo mazāka pretestība. Līkumiem ir jābūt noapaļotiem. Ja ir nepieciešams izveidot horizontālo pieslēgumu dūmvadam, kas ir garāks par vienu metru, labāk izmantot apaļās caurules, virzot tās diognāli uz augšu pret skursteni un noteikti izmantot divus 45 grādu līkumus, ja nepieciešams. Ja pretestība ir horizontālajos kanālos to var novērst aizdedzinot papīra gabalu kādā no tīrīšanas kanāliem pirms horizontālā mezgla, tādējādi tiks izstumts ārā gaisa pretestības korķis.

Kanālos pēkšņi paplašinājumi vai sašaurinājumi arī rada ievērojamu pretestību gāzu caurplūdei.

Dūmvada piesodrēšana: vada sienas tad vairs nav pietiekoši gludas, samazinās šķērsgriezuma laukums, kas kopā ievērojami mazina vilkmi.

Ļoti svarīgs ir dūmejas augstums. Parastām apkures ietaisēm (krāsnīm, pavardiem, kamīniem tml.) dūmeju garumu ieteicams ieturēt robežās no 6-9 m.

Vilkmes traucējumu rodās arī tad, ja skurstenī vai dūmejās ieplūst lieks auksts gaiss, kas atdzesē dūmgāzes. Tas var notikt, ja ir defekti - plaisas, neblīvas tīrīšanas durtiņas, neblīvi aizbīdņi, ja ir pieslēgtas vairākas apkures iekārtas, kas tanī brīdī netiek izmantotas. Traucējumi var notikt, ja skursteņa dūmvadus izmanto vēdināšanai (ventilācijai), it sevišķi, ja tiem ir pieslēgtas atejas un virtuves vēdināšanas ierīces.

Vilkmes traucējumi radīsies, ja dūmgāzes skurstenī pārāk atdzisīs sienu nepietiekamas siltuma noturības, piemēram jumta daļā, dēļ vai arī ja to iebūvē aukstā ārsienā.

Ja lietojam nepiemērotu, slapju kurināmo, ja kurinām nepareizi un neturam apkures ierīces kārtībā. Slapjš kurināmais attīsta maz siltuma, toties daudz gāzu, ūdens tvaiku, kuriem pa skursteni ir jāizplūst ārā. Tā kā skūrstenī tās nonāk pārāk atdzisušas, tad piesodrē, svīst, kas pasliktina vilkmi.

Ja nepareizi kurinām, pievadām kurtuvē pārāk daudz gaisa, tad liekais aukstais gaiss pazemina dūmgāzu temperatūru, vilkme tad var būt nepietiekama. Nonākot otrā galējībā un ievadot kurtuvē pārāk maz gaisa, dūmgāzes tā nelielā daudzuma un mazā ātruma dēļ jau krāsnī stipri atdziest. Dūmenī tās atdziest vēl ātrāk, tur nosēžas sodrēji un kondensāta ūdens un vilkme ir slikta.

Vasarā, karstā laikā virs +20 C°, vilkme pazeminās pat par 50 %. Atkarīgs no skursteņa konfigurācijas un parametriem.

Vilkmi var arī traucēt laikapstākļi, piemēram vējš, gaisa spiediens atmosfērā.

Lai skursteņa vilkme būtu laba, ir svarīgi, ka pilda šādas prasības:

1. Dūmvadiem pēc iespējas ir jābūt taisniem, slaidiem ar ieapaļiem pieslēgumiem

2. Skūrsteņa sienu iekšpuse gludi jāizšuvo, ārpuse jāapmet

3. Nedrīkst pārslogot, pieslēdzot pārāk daudz apkures ierīces

4. Skursteņa un apkures ierīču dūmejas jāuztur pietiekami tīras

5. Jārūpējās, lai dūmgāzu temperatūra skūrstenī nenoslīdētu vidēji zem 120 C°

6. Visi caurumi un plaisas skursteņa iekš- un ārsienās ir jāaizmūrē

7. Skursteņi pie ārsienām, kā arī aukstās jumta telpas jāmūrē ar nepieciešamo siltuma izolāciju, lai dūmgāzes pārāk neatdzistu

8. Jākurina pareizi, lai gaisa ieplūde kurtuvē nebūtu pārāk liela vai maza, slapjš kurināmais nav derīgs

9. Jāraugās, lai visas apkures ierīces un skursteņa durtiņas, lūkas būtu blīvi noslēgtas un ja ir vairākas krāsnis, lai katru var blīvi aizvērt ar aizbīdni

10. Nepietiekami augstas skūrsteņa galvas jāpagarina

Dūmeņu drošība.