Krāsns lietošanas instrukcija, padomi.
Jaunas, mūrētas krāsns vai kamīna starta ekspluatācija.
1. Krāsni drīkst sākt patstāvīgi kurināt tikai pēc tās pilnīgas izžūšanas. To mūrejot ķieģeļi tiek pakļauti intensīvai ūdens uzņemšanai, kas nodrošina javas un ķieģeļu salipšanu, tādēļ pabeidzot mūrēšanas darbus tā-s satur lielu mitruma klātbūtni. Krāsns pilnībā ir izžuvusi, kad šuves ir palikušas gaišā krāsā un kanālos vai uz durtiņām neuzkrājas kondensāts. Tas var aizņemt no 2 līdz 5 nedēļām, atkarībā no telpu ventilācijas un gaisa temperatūras. Jāņem vērā ka ikdienā kurinot mitru krāsni vai samirkušu, ilgi neizmantotu dūmeni, ūdens molekulas savienojoties ar dūmgāzēm, zemes gravitācijas iespaidā, spiež tās uz leju, tādējādi pavārdzinot velkmi. Laba vilkme ir tikai sausām apkures iekārtām, tai skaitā dūmenim.
2. Ir pieņemami, žūšanas procesā, vienreiz dienā krāsni iekurt ar nelielu, sausas malkas devu, kas ievērojami pāaugstina mitruma izvadīšanu. Taču nedrīkst sasniegt augstu temperatūru. Svaigi mūrētām krāsnīm kurināšana jāuzsāk pakāpeniski, turklāt pirmajās reizēs radīsies īpatnējs aromāts, kas izdalās no krāsns sastāv materiāliem kā javas, ķieģeļiem, blīvējuma un čuguna detaļām un to krāsas. Pēc vairākkārtējas, pilnas izkurināšanas tas pazudīs un krāsns ieiesies savā ikdienas, ilgmūžīgajā kurināšanas procesā. Krāsns "sadraudzēsies" ar dūmeni un atliks vien "piešauties" tās gaisa padeves un aizbīdņu regulēšanai, lai panāktu teicamu apsildes uzturēšanu. Šeit piebilstu, ka tas ir īpašs process un katrai krāsnij vai kamīnam ir individuāls kā arī rūpnieciskiem ražojumiem, kas bieži pieviļ jo nav pareizi izvēlēti ievērojot telpu, dūmeņa individualitāti.
3. Žūšanas laikā ieteicams, turēt vaļā šīberi vai aizbīdni ar galveno izeju uz dūmeni, paralēli turot atvērtas pelnu vai kurtuves durtiņas. Tādā veidā vēdināsies iekšējie kanāli un tiks izvadīts mitrums.
4. Pēc krāsns pilnīgas izžūšanas var sākt patstāvīgu kurināšanu, pakāpeniski palielinot kurināmā devas.
Krāsns kurināšana.
1. Pirms iekuršanas pārliecināties, ka pelnu režģis ir tīrs un pelnu kamera nav pilna līdz augšai. Ar pelniem rīkojaties tikai tad, kad tie ir atdzisuši, tas ir drošāk un telpā neradīsies deguma smaka. Tīri koksnes pelni var tik izmantoti kā mēslojums dārzā.
2. 5 -10 minūtes pirms aukstas krāsns iekurināšanas atveriet dūmvada galveno aizbīdni. Sarežģītām, lielām krāsnīm tie var būt vairāki, tādēļ informēju klientus individuāli atkarībā no projekta, bet pamata doma ir jāsaprot. Ja ir ierīkots atsevišķs sildmūra aizbīdnis, tas ir jāaizbīda ciet. Tas attiecās uzsākot kurināt aukstu krāsni. Ja ir ierīkots vasaras aizbīdnis, tas ir jāatbīda līdz galam vaļā, tāpat kā galvenais aizbīdnis. Abiem jābūt atvērtiem. Pēc krāsns iekuršanās, apmēram 15-20 min., vasaras aizbīdni ziemas apstākļos ir jātaisa ciet, kas ļaus uzsilt sildmūrim vai siltās gāzes ies pa krāsns siltuma kanāliem (plaknēm vai ejām) kā rezultātā sāksies mūra uzsilšana.
3. Velkmi pārbauda pirms aukstas krāsns iekuršanās. To var sajust, pieliekot roku pie kāda no kanāla atveres, piemēram pelnu durtiņām, cukām vai kurtuves atvērtām durtiņām. Ja ir izteikti sajūtama gaisa plūsma, velkme laba. Ja nav velkmes nedrīkst sākt kurināšanu, bet meklēt tās pazušanas iemeslus. Velkmi var arī pārbaudīt un pastiprināt saburzot papīra, avīzes daļu brīvā pikā, novietot to uz pelnu restes vai cukas kanāla, aizdedzināt un aizvērt kurtuves durtiņas, atverot vaļā gaisa padevi no pelnu kameras, ja veidojas noteiktas, vertikālas liesmas, dūmvada velkme ir pietiekoša. Velkmi ietekmē arī telpas ventilācija.
4. Lai krāsns vai kamīns labi kurtos un būtu izcila velkme, it sevišķi sākot kurināt, ir nepieciešams nodrošināt svaiga skābekļa klātbūtni telpās. Ja nav ierīkota gaisa ieplūde telpā kurā atrodas krāsns ir nepieciešams atvērt logu vai durvis.
5. Jebkura kurināmā degšanas procesā tiek intensīvi patērēts skābeklis, kas nepieciešams arī cilvēkam, tādēļ būtu rūpīgi jāizvērtē svaiga gaisa ieplūde telpā kurā atrodas krāsns, kamīns vai cits apkures veids. Tas ievērojami uzlabo kurināšanu un cilvēku pašsajūtu, it sevišķi ziemas laikā, kad logu vaļā neturēsim. Nereti svaigā gaisa ventilācijas ejas ir ierīkotas logos vai zem tiem, sienā iestrādājot gaisa padeves kanālu ar filtru. Gaiss cirkulē arī zem durvju spraugām. Senos laikos viss labākais krāsns svaigā gaisa risinājums bija iestrādāts jau ēku pamatos, izveidojot šahtu, kas vada svaigo skābekli līdz krāsns priekšpusei, kur tās caur pelnu kameru nonāk kurtuvē, tādējādi nepatērē telpas skābekli, kas nepieciešams cilvēkiem. Vēl šodien ir nācies šādu sistēmu pēc saimnieku vēlmēm atjaunot un projekta tapšanas sākuma stadijā iestrādāt, grīdā, zem kamīnkrāsnis. Mūsdienās to var ierīkot grīdā iebetonējot cauruli vai tuvākajā ārsienā iestrādāt gaisa ieplūdes kanālu ar vārstu un filtru. Der atcerēties, ventilācijas kas iestrādātas papildus dūmeņa kanālos vai papildinātas ar elektriskajiem ventilātoriem vai nosūcējiem, gaisu no telpas rauj ārā, nevis iekšā. Tā rezultātā ievērojami samazinās skābekļa daudzums dzīvojamajā zonā, kas nelabvēlīgi ietekmē kurināšanu un pašsajūtu, tādēļ ir arī tomēr jānodrošina skābekļa iekļūšana telpās. Nevar visu tik "pumpēt" ārā.
Iekurināšana.
1. Lai iekurinātu uguni un sāktu krāsns uzsilšanas procesu, ņemiet aptuveni vienu piektdaļu malkas devas un saskaldiet to plānās daļās, aptuveni 2 cm biezumā. Sākumā novietojiet pārējās, lielās malkas vai briketes daļas gar kurtuves sānu malu pie pelnu restes. Vidū novietojiet iekuru (dažus iekuršanas blokus, bērza mizu, papīru vai kartonu), virspusē liekat smalkos skaliņus un tad pāris, lielās pagales vai briketes krusteniski. Aizdedziniet iekuru. Aizveriet kurtuves durtiņas, pelnu durtiņas atveriet līdz galam vaļā vai arī atveriet gaisa regulātoru. Galvenajam aizbīdnim uz dūmvadu ir jābūt pilnībā atvērtām.
2. Kad kurināmais ir pilnībā iekūries un krāsns kanāli sākuši savu darbu ir novērojama pastiprināta krāsns rūgšana, nedaudz aizveriet apakšējo gaisa padevi uz pelnu kameru, aizverot vai aizbīdot tās aizbīdni līdz vairs tik izteikti nerūc. Nekuriniet krāsnī kad tā rūc. Kad uguns liesma ir stabila, nepaātrināta, vienmērīga sākas pareizs kurināšanas process. No šī brīža jāļauj krāsnij sākt uzsilst, bet ir jāievēro svarīga nianse ar galveno aizbīdni uz dūmvada.
3. Atkarībā no krāsns konstrukcijas sarežģītības, aizbīdnis uz dūmvadu nedrīkst patstāvīgi atrasties vaļējā pozīcijā. To klientiem norādu individuāli, ņemot vērā daudzus konstrukcijas faktorus. No krāsns kurināšanas sākšanas procesā tas pakāpeniski ir jāaizbīda, kas ievērojami pāaugstina siltuma noturību. Atkarībā no krāsns lieluma, apmēram pēc 30 minūšu kurināšanas, aizbīdnis jāsāk pakāpeniski aizbīdīt līdz pusei. Jau pēc stundas trešdaļai. Ja jūtams piedūmojums, aizbīdni nedaudz atvelkam vaļā.
Katras krāsns un dūmeņa mijiedarbība var atšķirties, tādēļ ir jāizmanto, jātestē labākais kurināšanas veids.
Kurināmā papildināšana.
1. Papildiniet malku, briketes tikai tad, kad iepriekšējā deva ir sadegusi gandrīz līdz oglēm un ir redzamas nelielas, taču noteiktas liesmas.
2. Nepapildiniet kurināmo, ja krāsns ir pilnībā uzkarsusi un sākusi maksimāli atdot siltumu telpām. Krāsns ārējās sienas temperatūra nedrīkst pārsniegt +70 - 80 °C. Ļaujiet krāsnij uzelpot un pašai regulēt temperatūras uzturēšanu. Atceraties, kad ķieģeļu krāsns sāk maksimāli atdot siltumu pēc divām stundām, ja vēlreiz papildināsiet pilnu kurtuvi tanī brīdī var iestāties pārkurināšana. Normālai kurināšanai ir ieteicamas ne vairāk kā 1-2 papildinājumi diennaktī.
3. Kamīnkrāsnīm uguns vizuālā tēla noskaņai, drīkst uzturēt liesmu pievienojot dažas malkas pagales ik pa stundai. Krāsnīm labāk pievienot, dažas, bet pilnas kurtuves devas.
4. No lieka neviriniet kurtuves durtiņas vaļā, ciet. Kurināmā degšanas procesam lieliski var sekot līdzi ar iestrādātām stikla durtiņām.
5. Pirms kurināmā pievienošanas, neaizmirstiet atvērt aizbīdni un tikai tad vērt vaļā kurtuves durtiņas, lēnām, tikai nedaudz atverot (4 cm spraugu) un tikai pēc pāris sekundēm pilnībā atvērt. Pretējā gadījumā, strauji raujot vaļā kurtuves durtiņas, izrausiet līdzi dūmu mutuli, kas būs "pielipis" pie vērtnes. Šādi pareizi rīkojoties, deguma smaka telpās nekad nebūs.
6. Pēc kurināmā papildināšanas aizveram kurtuves durtiņas, atvelkam aizbīdni iepriekšējā stāvoklī, kas ir labākais taupības režīms, Jūsu krāsnī. Sekojam līdzi degšanas procesam. Nepieļaujam izdzišanu. Ja kurināmais sāk dzist, pastiprinām skābekļa piekļuvi caur pelnu kameru.
7. Papildinot kurināmo izvērtējat tā nepieciešamību. Iespējams to var darīt pēcāk.
Kurināšanas pārtraukšana.
1. Pēc divu kurtuvju devu papildināšanas, to uz laiku ir jāpārtrauc un jāļauj krāsnij pašai "darboties" brīvā režīmā. Var arī vadīties pēc kurināšanas laika. Tas gan var atšķirties, atkarība no krāsns lieluma un āra gaisa temperatūras. Parasti no 2 - 4 stundām. Vidējā norma ir 3 stundas. Krāsnij pie normāla degšanas ātruma, jāspēj pilnība uzsilt līdz +70 - 80 °C , vidējā zonā.
2. Kad pēdējā deva ir sadegusi līdz oglēm un nav zilganu liesmiņu, aizbīdni drīkst aizvērt līdz galam. Tā rezultātā krāsns tiek ielikta snaušanas režīmā un uzturēs siltumu vēl ilgi līdz nākamajai kurināšanas reizei.
3. Kurināšanas laikā un ilgu laiku pēc tam, krāsns virsmas un iekšējās daļas var būt ļoti karstas. Virsmas ir viskarstākās aptuveni divas līdz trīs stundas pēc tam, kad kurināšana ir beigusies. Jūsu drošības labad, un lai izvairītos no pārkarsēšanas, ievērojiet manis dotos padomus. Tas attiecās uz jebkurām cietā kurināmā apkures sistēmām.
4. Nekad neglabājiet neko, kas izgatavots no viegli uzliesmojošiem materiāliem, uz krāsns vai tās tuvumā, uz apdares vai plauktiem.
5. Kad esat pabeiguši kurināšanu varat izrušināt ogles, lietojot krāsns kruķi, kas īpaši paredzēts šim mērķim. To var izmantot papildinot kurināmo, labākai skābekļa piekļuvei, izrušinot iepriekšējās porcijas ogles.
6. Pēc izkuršanās neaizmirstiet aizvērt galveno aizbīdni, lai neļautu siltumam izplūst no krāsns, bet lēnām atdot to telpām, līdz sāksiet nākamo kurināšanu.
7. Tāpat arī atcerēties par dūmeņa un cuku kanālu iztīrīšanu vismaz reizi gadā, apsekojiet čuguna detaļas, blīvējumu gar tām, lai krāsns kalpotu gadu desmitiem.
Lai siltums vienmēr Jūsu mājas!