Malka un briketes.
19. feb. 2024,
Nav komentāru
Krāšņu kurināšanā izmantojam, sausu, lapu koku malku. Var arī kombinēt ar briketēm.
Vislabākā siltuma atdeve būs, sausai, bērza malkai. Līdz ar to mazāks patēriņš.
Bērzs aizdegas ātri, labi uzsilda krāsns un skursteņa sieniņas. Ierosina labu vilkmi un neaizkvēpina krāsns, skursteņa kanālus, kā piemēram skujkoku, alkšņa vai mitra malka. Aizkvēpšana un kondensāts veidojas, pārlieku kurinot uz lēno degšanu, kurtuvē ilgstoši uzturot zemu temperatūru, kā rezultātā dūmu gāzes pilnībā nespēj iziet skurstenī, strauji atdziestot.
Bieži izmanto kombinētu malku - alksnis, apse, osis, bērzs.
Ja krāsnij ir stiklotas, kurtuves durtiņas, izvairāmies no skujkoku malkas. Šeit vispiemērotākā kombinācija bērzs ar apsi vai jauktās ozola, bērza, apses briketes. Labas īpašības novēroju ozola briketēm. Tās ilgi kvēlo sarkanas un izdala augstu temperatūru.
Pērkot briketes, jāpievērš uzmanība to skaitam iepakojumā. Nopērkamas ir 10 vai 12 gab. iepakojumā. Cena bieži vienāda.
Vairāk par kurināšanu, malku un padomiem:
Krāšņu mūrnieka pakalpojumi.
21. nov. 2020,
Nav komentāru
Veicu krāšņu, kamīnu, pavardu, taupības krāsniņu, dūmeņu mūrēšanu no ķieģeļiem un montāžas darbus, apsekošanu un uzturēšanu darba kārtībā.
Izstrādāju projektus un izgatavoju dažāda veida moduļus, darbnīcā vai objektā pēc klienta pasūtījuma.Piedāvāju izgatavot klasiskās ķieģeļkrāsnis, kamīnus, glazētās taupības krāsniņas, mūrētos vai glazētos pavardus, kamīnus. Ar iespēju apvienot ar sildmūra elementiem, kas ievērojami paaugstina kurināšanas efektivitāti, attiecībā uz siltuma padevi telpai, ilgmūžību un patstāvīgu, drošu kurināšanu ko nenodrošina importa varianti.
Dienvidu varianti nav piemēroti mūsu klimatiskajiem apstākļiem un funkcionalitātei, tāpēc iesāku izvēlēties nopietnas krāsns vai kamīna risinājumus, kas teicami kalpo Ziemeļpusē. Ir kļūda izvēlēties kamīnu no Francijas vai Itālijas katalogiem. Tur ir citas apkures īpatnības.
Jautājumu gadījumā rakstiet e-pastā, WhatsApp, blogā vai zvaniet.
Siltinājums, apkures veidi.
12. feb. 2019,
Nav komentāru
Kurināmā patēriņu nosaka apsildāmā platība un ēkas siltinājuma stāvoklis. To novērtē – labi, vidēji vai slikti siltināta ēka. Siltuma noturības stāvokli nosaka, apsekojot būves pamatus un grīdas, sienas, griestu, jumta un logu kopējo stāvokli. Kādi materiāli izmantoti būvniecībā un cik tie ir siltumnoturīgi. Piemēram ēkas sienas biezums un siltumizolācijas slānis. Logu, durvju kvalitāte.
Siltuma noturības testus var veikt ar speciālām iekārtām.
No ēkas kopējā stāvokļa varēs noteikt aptuveno kurināmā patēriņu sezonai. Bet viens ir skaidrs – jo sliktāks siltinājums, jo vairāk, ilgāk būs jākurina.
Kādi ir iespējamie apkures veidi?
Viens no veidiem ir siltumsūknis, tas savā ziņā parādījies nesen, precīzāk ieguvis popularitāti Latvijā. Ar siltumsūkni saistās dārgas investīcijas tā ierīkošanā, taču pēcāk, elektrības patēriņa ziņā, ir jātērē mazāk. Siltumsūknim nepieciešama atsevišķa telpa, kur novietot sistēmu.
Šķidrā kurināmā katli. Sistēma ir sekojoša – tiek ierakta, vai neierakta degvielas tvertne ārpus mājas un deglis tiek darbināts ar degvielu. Taču tā kā naftas cenas ir svārstīgas un tā izsīkst, tad šī metode tēriņu ziņā ir samērā neekonomiska. Šādu sistēmu izmanto vairāk ciematiņos, kur uzstāda vienu katlu uz visu ciematu, jo tam ir liela jauda un tas ar siltumu nodrošina visu ciematu.
Gāzes katli mūsdienās ir ļoti attīstījušies – to veidu ir ar vien vairāk un vairāk. Protams, arī ierīkojot gāzes katlu, jāskatās, kur atrodas māja un vai gāzes katlu vispār šeit var ievilkt. Pastāv arī iespēja nolikt gāzes bunduli, taču mīnuss ir tāds, ka kādam regulāri ir jāpieved gāze, kad tā beidzas. Gāzi pats nevar sagādāt, kā piemēram, malku.
Elektriskie katli ir ļoti lēti, taču pēcāk tiem ir ļoti lieli izdevumi tos lietojot. Elektrības katlu priekšrocība ir tā, ka tie aizņem ļoti maz telpas, taču tas neatsver to, ka elektrības patēriņš ir diezgan milzīgs.
Granulu katls strādā automatizēti, tas ir ekonomiskāks, salīdzinot ar citiem veidiem, kā arī ar atjaunojamiem resursiem kurināms. Granulu ielāde notiek varbūt vienreiz nedēļā. Ievieto granulas, uzliek automatizāciju un katls pats lēnām darbojās. Ir arī jāskatās vai reģions, kurā ir nepieciešams uzstādīt granulu katlu nav tāds, kur bieži var pazust elektrība. Tad, kad pazūd elektrība, tad katls vairs nestrādā. Jādomā alternatīvas, kā kurināt.
Ja telpu, kuru nākas apkurināt ir ļoti maza, un tiek uzlikta ļoti dārga apkures tehnoloģija, tad noteikti neatpirksies to kurināt. Pašlaik ļoti ātri attīstās tehnoloģijas, tāpēc, pirms, izvēlēties apkures veidu, vajag apsvērt dažādus faktorus.
Jāņem vērā ne tikai apkurināmās telpas lielums, bet arī telpas lielums, kurā tiks likta apkures sistēma, jo katrai apkures sistēmai ir nepieciešama konkrēta lieluma telpa, kur tai pieplūdīs, aizplūdīs gaiss.
Katrai apkures sistēmai ir savs pluss un savs mīnuss
Malkas katls ir lēts resurss tādā ziņā, ka kurināšanai iespējams izmantot pašu vāktu malku un nederīgus dēļus. Mīnuss ir tāds, ka malkas katlam nepieciešams nepārtraukts fiziskais faktors - cilvēks, kas visu laiku to kurina. Ir nepieciešama atsevišķa telpa, kur novietot katlu un nodarboties ar tā kurināšanu, kā arī tam ir nepieciešams dūmenis. Var arī veidot malkas apkuri ar gaisu, ja izveido gaisa caurules, kas kurina citas telpas.
Elektrisko katlu priekšrocība ir tā, ka tos ir vienkārši jāieslēdz iekšā, jāuzstāda temperatūru un pats var iet prom. Pavasarī sistēmu izslēdz pavisam. Cilvēka resurss šeit nav vajadzīgs. Mīnuss ir milzīgie tēriņi.
Siltumsūkņu ierīkošanai ir nepieciešamas lielas investīcijas, kas arī būtu to mīnuss. Vajadzīgas arī atsevišķas telpas, kur novietot sistēmu. Taču plusi ir tādi, ka siltumsūkņiem ir mazi uzturēšanas izdevumi, kā arī nav nepieciešama cilvēka regulāra klātbūtne.
Granulu katlam ir mazas uzstādīšanas izmaksas. Tam ir iespējama automatizēšana. Ir vajadzīgs cilvēciskais faktors, bet ne bieži – aptuveni reizi nedēļā. Ir vajadzīgas telpas tā uzturēšanai, kā arī pieeja dūmenim un gaisa pieplūdei.
Gāzes katla mīnuss ir tas, ka tas ir atkarīgs no gāzes pieejamības – vai reģionā, kurā uzstādāms gāzes katls ir pieejama gāze, vai nē. Projekts, lai pievilktu gāzi uz atsevišķām mājām ir ļoti dārgs. Ir nepieciešams dūmenis, taču citi to neizmanto, izvēloties ventilāciju.
Dīzeļdzinēja apkures sistēma ir ekonomiska tikai nosacīti, jo naftas cenas ir svārstīgas. Tā uzstādīšana ir padārga, vienīgais pluss, ka var uzstādīt automatizāciju.
Izvēloties kādu no minētajiem apkures veidiem, nedrīkst aizmirst par alternatīvu - malkas vai brikešu. Klasisko krāsni vai kamīn krāsnī, varēsiet izmantot gada posmos, kad dārgās centralizētās sistēmas varēs atpūsties vai “doties” remontā. Jums būs drošības sajūta, ka jebkurā brīdī vai negaidītā situācijā nepaliksiet bez siltuma. Turklāt klasiska kamīnkrāsns rada mājīguma sajūtu.
Kuras apkures sistēmas ir visnekaitīgākās dabai?
Elektrība ir dabai visdraudzīgākā, pēc tam seko gāze, jo tai sadegot, tā neveido neko kaitīgu. Vissliktākais dabai šķiet ir dīzeļkatli. Zemes sūknis arī ir dabai draudzīgs, jo darbojas uz elektrības.
Taupīga kurināšana.
2. jūl. 2017,
2 komentāri
Apkures krāsnis spēj izmantot kurināmā siltumu ļoti taupīgi, ja kurinot ievēro zināmus priekšnoteikumus. Pareizi kurinot, bez kādām pārbūvēm bieži vien iespējams gūt kurināmā ietaupījumus līdz 30% un pat vairāk. Tādēļ kurināšanas gaitai katrā mājā jāveltī lielāka vērība, nekā parasti tas ir. Pareiza kurināšana ir pirmais solis, kas jāsper kurināmā taupīšanas nolūkā.
Pirms apkures sezonas sākuma jārūpējās, lai:
1. krāsnis, skūrsteņi būtu savesti kārtībā
2. būtu sagatavoti sausas malkas krājumi
3. telpas būtu sagatavotas ziemai
Taupīgai kurināšanai būtu maza nozīme, ja telpas siltuma zaudējumi caur logiem, durvīm, griestiem u.c. ir pārāk lieli, kādēļ telpa ātri atdziest.
Kurināšanas gaitā izšķirami trīs posmi:
1. kurināmā ievietošana kurtuvē un iekurināšana
2. kurināmā sadegšana
3. kurināšanas noslēgums
Kurināmais jānovieto kurtuvē tā, lai tam labi piekļūtu gaiss. Pietiekami platās mūrēto krāšņu kurtuvēs malku labāk iekraut guļus, bet apaļās un mazās krāsniņās ar mazām kurtuvēm malku var likt stāvus. Malka jāievieto pareizi, bet nevis pavirši jāiesviež kurtuvē. Kurtuves ārdi jāpārklāj ar kurināmo vienmērīgi, bet ne pārāk cieši, jo tad tam nespēj piekļūt gaiss un tas slikti deg. Lai malka aizdegtos labāk, straujāk, apakšējās pagales pie iekura jānovieto retāk un iešķībi.
Viss vienreizējai kurināšanai paredzētais kurināmais jāieliek kurtuvē uzreiz, pirms iekurināšanas, lai vēlāk nevajadzētu lieki virināt durvis un ielaist kurtuvē daudz auksta gaisa.
Pēc kurināmā ievietošanas un aizdedzināšanas jāraugās, lai pareizi pievadītu degšanai un vilkmei nepieciešamo gaisu. Taupīgas kurināšanas pamatprasība ir ierobežot nelietderīgos siltuma zaudējumus.
Apkures ierīcēs šie zaudējumi ir divējādi:
1. siltums, kas aizplūst skūrstenī ar siltajām dūmu gāzēm
2. siltuma zaudējumi, kas rodas, kurināmajam nepilnīgi sadegot.
Kad malka aizdegusies, krāsns vai pelnu kameras durtiņas caurumotā vērtnē jātur aizvērtas tik tālu, lai malka degtu lēni, bet dūmi un tvans neieplūstu istabā. Kurināšana ar nepietiekamu gaisa pieplūdumu rada nepilnīgu sadegšanu – ğenerātoru gāzes rašanos. Gāzes atdziestot nosēdina darvu un citus koku destilācijas produktus uz krāsns un skursteņa sienām. To sevišķi veicina slapja malka. Labi konstruēta krāsns uztur kurtuvē līdz 1200° C temp., ko parasti noteic gaiši kvēlojošas ogles, un neievada skūrstenī karstākas deggāzes kā 120-150° C. Lai samazinātu siltuma aizplūdumu caur skursteni, ir jācenšās kurināt ar iespējami mazāku gaisa daudzumu.
To var secināt pēc liesmas krāsas:
1. ja liesma ir tumši dzeltenā krāsā un tās galotnēs parādās tumšas krāsas dūmi, tas norāda, ka uguns apslāpst, kurināmais sadeg nepilnīgi. Gaisa pieplūdums jāpalielina, vairāk atverot skūrsteņa aizbīdni vai kurtuves, pelnu durtiņas
2. ja uguns deg ļoti strauji, attīstot spilgti baltu liesmu, tā ir pazīme, ka gaisa pieplūdums ir par lielu un daudz siltuma aiziet skurstenī. Samazinām gaisa pieplūdumu aizverot ciešāk skursteņa aizbīdni, kurtuves vai arī gaislaides durtiņas, kamēr degšanas ātrums samazinās un liesma pieņem gaiši iedzeltenu nokrāsu bez tumšu dūmu pazīmēm virsotnēs
3. kad ogles paliek tumšas un zilas liesmiņas virs tām nav redzamas, krāsns hermētiski jānoslēdz, bet skūrsteņa aizbīdnis pilnīgi jānoslēdz mazliet vēlāk.
Taupīgas kurināšanas pamatnoteikumi:
1. jācenšās panākt labu un ātru kurināmā aizdegšanos, nekūpināt
2. pēcāk jāsasniedz kurināmā lēna degšana ar iespējami mazāku (bet ne pārāk mazu) gaisa daudzumu
3. pēc kurināšanas kurtuve un krāsns dūmejas jāpasargā no vēsāka gaisa ieplūšanas, kas atdzesē krāsni.
Ārdu kurtuvēm gaisa daudzumu un degšanas ātrumu regulē ar pelnu kameras durtiņām vai gaisa vārstu, kas tajās iestrādāts.
Kopsavilkumā:
1. Jāsagatavo sauss, piemērotā vaidā saskaldīts kurināmais un iekuri
2. kad kurināmais iededzies, jāsamazina degšanas ātrums
3. durvis cieši jānoslēdz, kad kurtuvē vēl daudz karstu ogļu
4. kad liesmas apdzisušas, jānoslēdz aizbīdnis uz skūrsteni.
Skursteņi un to vilkme.
20. mai. 2017,
Nav komentāru
Skursteņa uzdevums ir novadīt degšanas produktus - dūmgāzes un palīdzēt piegādāt degšanai nepieciešamo gaisu. Šos abus uzdevumus, kas ir saistīti viens ar otru, skūrstenis var veikt tikai tad, ja tas var radīt pietiekami spēcīgu vilkmi. Pirmo uzdevumu skūrstenis veic tieši, otro netieši, ierosinot gaisa ieplūdi kurtuvē ar vilkmes radītās gaisa plūsmas palīdzību. Apkures ierīču darbība ir pilnīgi atkarīga no skursteņa pareizas darbības - ja skurstenis darbosies slikti, tad arī vislabākās krāsnis un pavardi nespēs kārtīgi darboties.
Vilkme tās traucējumi un to novēršana.
Skursteņa vilkme rodas tādēļ, ka dūmgāzes ir vieglākas par ārpusē esošo gaisu un tādēļ tiecas celties uz augšu. Tā rodās vertikālā gāzu strāva - vilkme. Tā ir spēcīgāka, ja gāzes ir vairāk sasildītais un līdz ar to vieglākas. Tāpat, jo augstāks ir skurstenis, jo stiprāka būs vilkme. Ārējais gaiss būs smagāks.
Vilkmes stiprums ir atkarīgs no skursteņa augstuma, ārējā gaisa un dūmgāzu temperatūras starpības. Labu vilkmi nodrošina dūmgāzu temperatūra no 100 C°.
Svarīgs ir dūmeņa augstums no nulles pamatnes līdz nobeiguma atzīmei virs jumta. Laba velkme ir sākot no 6 m.
Vilkmes traucējumu cēloņi sastopami visdažādākie. Bieži rodas nepareizas dūmvadu un pievadu izbūves dēļ. Vadu pretestība ir pārāk liela un vilkmes stiprums līdz ar to samazinās. Jo gludākas ir vadu sienas, jo mazāka pretestība. Līkumiem ir jābūt noapaļotiem. Ja ir nepieciešams izveidot horizontālo pieslēgumu dūmvadam, kas ir garāks par vienu metru, labāk izmantot apaļās pieslēgcaurules, virzot tās diognāli uz augšu pret skursteni un noteikti izmantot divus 45 grādu līkumus, ja nepieciešams. Ja pretestība ir horizontālajos kanālos to var novērst aizdedzinot papīra gabalu kādā no tīrīšanas kanāliem pirms horizontālā mezgla, tādējādi tiks izstumts ārā gaisa pretestības korķis.
Dūmkanālos pēkšņi paplašinājumi vai sašaurinājumi arī rada ievērojamu pretestību gāzu caurplūdei.
Dūmvada piesodrēšana: vada sienas tad vairs nav pietiekoši gludas, samazinās šķērsgriezuma laukums, kas kopā ievērojami mazina vilkmi.
Ļoti svarīgs ir dūmejas augstums. Parastām apkures ietaisēm (krāsnīm, pavardiem, kamīniem tml.) dūmeju garumu ieteicams ieturēt robežās no 6-9 m.
Vilkmes traucējumu rodās arī tad, ja skurstenī vai dūmejās ieplūst lieks auksts gaiss, kas atdzesē dūmgāzes. Tas var notikt, ja ir defekti - plaisas, neblīvas tīrīšanas durtiņas, neblīvi aizbīdņi, ja ir pieslēgas vairākas apkures iekārtas, kas tanī brīdī netiek izmantotas. Traucējumi var notikt, ja skursteņa dūmvadus izmanto vēdināšanai (ventilācijai), it sevišķi, ja tiem ir pieslēgtas atejas un virtuves vēdināšanas ierīces.
Vilkmes traucējumi radīsies, ja dūmgāzes skurstenī pārāk atdzisīs sienu nepietiekamas siltuma noturības, piemēram jumta daļā, dēļ vai arī ja to iebūvē aukstā ārsienā.
Ja lietojam nepiemērotu, slapju kurināmo, ja kurinām nepareizi un neturam apkures ierīces kārtībā. Slapjš kurināmais attīsta maz siltuma, toties daudz gāzu, ūdens tvaiku, kuriem pa skursteni ir jāizplūst ārā. Tā kā skūrstenī tās nonāk pārāk atdzisušas, tad piesodrē, svīst, kas pasliktina vilkmi.
Ja nepareizi kurinām, pievadām kurtuvē pārāk daudz gaisa, tad liekais aukstais gaiss pazemina dūmgāzu temperatūru, vilkme tad var būt nepietiekama. Nonākot otrā galējībā un ievadot kurtuvē pārāk maz gaisa, dūmgāzes tā nelielā daudzuma un mazā ātruma dēļ jau krāsnī stipri atdziest. Dūmenī tās atdziest vēl ātrāk, tur nosēžas sodrēji un kondensūdens un vilkme ir slikta.
Vasarā, karstā laikā virs +20 C°, vilkme pazeminās pat par 50 %. Atkarīgs no skursteņa konfigurācijas un parametriem.
Vilkmi var arī traucēt laikapstākļi, piemēram vējš, gaisa spiediens atmosfērā.
Lai skursteņa vilkme būtu laba, ir svarīgi, ka pilda šādas prasības:
1. Dūmvadiem pēc iespējas ir jābūt taisniem, slaidiem ar ieapaļiem pieslēgumiem
2. Skūrsteņa sienu iekšpuse gludi jāizšuvo, ārpuse jāapmet
3. Nedrīkst pārslogot, pieslēdzot pārāk daudz apkures ierīces
4. Skursteņa un apkures ierīču dūmejas jāuztur pietiekami tīras
5. Jārūpējās, lai dūmgāzu temperatūra skūrstenī nenoslīdētu vidēji zem 120 C°
6. Visi caurumi un plaisas skursteņa iekš- un ārsienās ir jāaizmūrē
7. Skursteņi pie ārsienām, kā arī aukstās jumta telpas jāmūrē ar nepieciešamo siltuma izolāciju, lai dūmgāzes pārāk neatdzistu
8. Jākurina pareizi, lai gaisa ieplūde kurtuvē nebūtu pārāk liela vai maza, slapjš kurināmais nav derīgs
9. Jāraugās, lai visas apkures ierīces un skursteņa durtiņas, lūkas būtu blīvi noslēgtas un ja ir vairākas krāsnis, lai katru var blīvi aizvērt ar aizbīdni
10. Nepietiekami augstas skūrsteņa galvas jāpagarina
Kam paredzētas čuguna krāsniņas?
2. mar. 2017,
6 komentāri
Mūsdienās plaši tiek reklamētas un piedāvātas dažādas modifikācijas čuguna krāsniņas. Bet bieži pircējs tiek maldināts par to īpašībām un pielietojumu, tādēļ nedaudz pieskārsimies šim, tik bieži uzdotajam jautājumam.
Viss krāsniņas korpuss vai daļa sastāv no lietā čuguna. Tas salīdzinājumā ar citiem metāliem uzsilstot mazāk deformējas un iztur augstas temperatūras daudzu gadu garumā. Sieniņas, kas biezākas par 10 mm nodrošina augstu konstrukcijas izturību. No čuguna lējumiem lieliski ir piemērojamas kurtuves durtiņas apvienotas ar mūrētu ķieģelkrāsni vai kamīnu, kur čuguns labāk jūtas un netiek patstāvīgi, strauji deformēts, jo daļu siltuma paņem ķieģeļmūris, tā rezultātā pāaugstinās to kalpošanas laiks.
Čuguna, metāla krāsniņas ir lieliski piemērotas telpām, kuras reti apkurina vai arī ātras uzsildes vajadzībām. Tās ātri uzsilst un labi vada siltumu. Taču tikpat ātri arī atdziest pēc izkuršanās, kas nozīmē ka kurināmais ir jāpapildina ik pa stundām. Tām nav siltumakumulācijas kā ķieģeļu krāsnīm.
Konstrukcija ļoti vienkārša - taisnstūra veida kaste uz kājiņām ar kurtuvi un pelnu kameru, ja ir. Iekšējais dūmkanāls īss, parasti ar vienu, nelielu kanālu un vilkmes vārstu galā, un uzreiz dūmenī iekšā.
Ko secinām? Ja ir vajadzība apsildīt telpas, ātri bez lieliem finansiāliem ieguldījumiem, lai izveidotu kārtīgu apkures veidu, tas der. Bet ir jāatcerās, ja vēlamies patstāvīgu siltuma avotu, pareizu mikroklimatu un mums ir ierobežots laiks, lai visu laiku uzraudzītu kurināmā papildināšanu, tas ir garām. Turklāt ņemot vērā kurināmā patēriņu un pacietību gadu garumā, šāds apkures veids ir nerentabls. Arī kalpošanas mūžš metāla krāsnīm nav diezko pievilcīgs. Ir nācies demontēt čuguna krāsniņas, kas nav nokalpojušas pat 10 gadus. Līdzekļi būs iztērēti un pēc pāris gadiem būs jāmeklē cits apkures veids.
Atliek vien matemātiski aprēķināt.
Piemēram vidējā izmēra Taupības krāsniņas izmaksas ir 750€, kamīnkrāsns 1600€. Kalpošanas mūžs vismaz 40 gadi. Nokalpojošās durtiņas ir nomaināmas un krāsns remontējama, kas nozīmē vēl garāku kalpošanas laiku. Visi iekšējie kanāli ir apkopjami, tīrāmi, kas ir svarīgi. Priekš 40 gadu kalpošanas periodā Taupības krāsns izmaksās sastāda 1,56€/mēnesī un kamīnkrāsns 3,34€/mēnesī.
Jūsu jautājums?
12. feb. 2017,
23 komentāri
Šeit var uzdot visdažādākos Jums interesējošus jautājumus, kas saistīti ar apkuri, krāsnīm, kamīniem.
Kāpec mūsu klimatam nav piemēroti Dienvidu moduļi?
10. feb. 2017,
2 komentāri
Bieži tiek paņemti (iegādāti) Spānijas, Itālijas vai Francijas kamīnu projekti - tā ir nopietna kļūda. Dienvidos kamīns pilda vizuālo, nevis siltumfunkciju. Turklāt krāsnis tur vispār nav nepieciešamas. Bet mums ir vajadzīga funkcionalitāte - mēs nevaram ziemā turēt vaļā logus, lai būtu gana daudz skābekļa, kā tas jādara ja būvē lielus, gatavos, saliekamos dienvidniekus, kas plaši tiek reklamēti un piedāvāti. To cena un uzstādīšana ir neproporcionāli dārga, kalpošanas mūžs - jo mazāk kurināt, jo ilgāk būs skaisti. Siltumnoturība nav, jo dienvidos klimats ir siltāks un tā nav prioritāte. Dienvidu moduļu galvenā funkcija ir uzturēt vizuālo uguns tēlu un lieki nepiesildīt telpas. Es tos dēvēju par vasaras kamīniem. To kamīni ir veidoti no reģipša un neuzsilstošiem materiāliem, turklāt izolēti, kondensātpiesātināti. Francijas dienvidiem tas der, tur var iztikt bez ķieģeļiem. Bet mums ir vajadzīgs arī pēcsiltums - vajadzīga ir siltuma akumulācija, ko nodrošina ķieģeļi. Reģipša un gatavo moduļu veidojumos ir pilns ar vatēm, kamēr kurini ir silts, kā izdeg, tā - čušs! Ziemeļu pusē nevar akli būvēt kamīnus no Itāļu katalogiem.
Atliek vien izvēlēties!
Dienvidu versija kalpos kā interjera papildinājums un brīvdienu noskaņu elements. Mūrēts projekts būs gan dizainisks, gan siltuma avots ikdienai.
Cik izmaksā kamīna vai krāsns izbūve?
8. feb. 2017,
1 komentārs
Kamīna, krāsns, pavarda, dūmeņa vai taupības krāsniņas izmaksas sastāda tā-s parametri un materiālu komplektācija.Piemēram mūrētai krāsnij nepieciešami krāsns keramiskie ķieģeļi, šamota ķieģeļi, ja paredzēti tad dekoratīvie elementi, čuguna detaļas - durtiņas, tīrīšanas lūkas, reste, aizbīdņi vai vārsti, blīvējums, mūrjava, armējums. Ja ir nepieciešams pamats, jāizbetonē pamats, jāizveido izzeja dūmenī, ja nav dūmenis, jāsāk ar tā izbūvi.
Vidēji vienkāršas, pašas krāsns materiālu izmaksas telpu apsildei līdz 40 m² - 650 EUR. Darba samaksu aprēķina no kopējā apjoma, kas nepieciešams, lai to pilnībā uzbūvētu.
Kas jāņem vērā pirms jauna kamīna vai krāsns izbūves?
7. feb. 2017,
5 komentāri
Ja kamīns vajadzīgs jaunai mājai, kas vēl tiek būvēta, visbiežāk tam vieta tiek paredzēta jau projektēšanas stadijā. Tad vēlams pircējam kopā ar arhitektu meklēt piemērotāko risinājumu, vadoties pēc visiem tehniskajiem parametriem un pieejamās vietas.
Meklējot kamīnu esošajām mājoklim, būtiski zināt divas pamatlietas - kāds ir dūmvada diametrs un apsildāmās telpas kvadratūra. Piemēram, 100 m² lielas telpas apsildei nepieciešama 10 kW jauda. Kamīna izvēli ietekmē arī funkcionalitāte - vai tas vairāk būs kā dizaina objekts vai arī sniegs praktisku apsildes funkciju, savienojumā ar apkures tīklu, mūrēts kā kamīnkrāsns vai krāsns.