Taupīga kurināšana.

2. jūlijs, 2017 pl. 13:13, 2 komentāri

Apkures krāsnis spēj izmantot kurināmā siltumu ļoti taupīgi, ja kurinot ievēro zināmus priekšnoteikumus. Pareizi kurinot, bez kādām pārbūvēm bieži vien iespējams gūt kurināmā ietaupījumus līdz 30% un pat vairāk. Tādēļ kurināšanas gaitai katrā mājā jāveltī lielāka vērība, nekā parasti tas ir. Pareiza kurināšana ir pirmais solis, kas jāsper kurināmā taupīšanas nolūkā.

Pirms apkures sezonas sākuma jārūpējās, lai:

1. krāsnis, skūrsteņi būtu savesti kārtībā

2. būtu sagatavoti sausas malkas krājumi

3. telpas būtu sagatavotas ziemai

Taupīgai kurināšanai būtu maza nozīme, ja telpas siltuma zaudējumi caur logiem, durvīm, griestiem u.c. ir pārāk lieli, kādēļ telpa ātri atdziest.

Kurināšanas gaitā izšķirami trīs posmi:

1. kurināmā ievietošana kurtuvē un iekurināšana

2. kurināmā sadegšana

3. kurināšanas noslēgums

Kurināmais jānovieto kurtuvē tā, lai tam labi piekļūtu gaiss. Pietiekami platās mūrēto krāšņu kurtuvēs malku labāk iekraut guļus, bet apaļās un mazās krāsniņās ar mazām kurtuvēm malku var likt stāvus. Malka jāievieto pareizi, bet nevis pavirši jāiesviež kurtuvē. Kurtuves ārdi jāpārklāj ar kurināmo vienmērīgi, bet ne pārāk cieši, jo tad tam nespēj piekļūt gaiss un tas slikti deg. Lai malka aizdegtos labāk, straujāk, apakšējās pagales pie iekura jānovieto retāk un iešķībi.

Viss vienreizējai kurināšanai paredzētais kurināmais jāieliek kurtuvē uzreiz, pirms iekurināšanas, lai vēlāk nevajadzētu lieki virināt durvis un ielaist kurtuvē daudz auksta gaisa.

Pēc kurināmā ievietošanas un aizdedzināšanas jāraugās, lai pareizi pievadītu degšanai un vilkmei nepieciešamo gaisu. Taupīgas kurināšanas pamatprasība ir ierobežot nelietderīgos siltuma zaudējumus.

Apkures ierīcēs šie zaudējumi ir divējādi:

1. siltums, kas aizplūst skūrstenī ar siltajām dūmu gāzēm

2. siltuma zaudējumi, kas rodas, kurināmajam nepilnīgi sadegot.

Kad malka aizdegusies, krāsns vai pelnu kameras durtiņas caurumotā vērtnē jātur aizvērtas tik tālu, lai malka degtu lēni, bet dūmi un tvans neieplūstu istabā. Kurināšana ar nepietiekamu gaisa pieplūdumu rada nepilnīgu sadegšanu – ğenerātoru gāzes rašanos. Gāzes atdziestot nosēdina darvu un citus koku destilācijas produktus uz krāsns un skursteņa sienām. To sevišķi veicina slapja malka. Labi konstruēta krāsns uztur kurtuvē līdz 1200° C temp., ko parasti noteic gaiši kvēlojošas ogles, un neievada skūrstenī karstākas deggāzes kā 120-150° C. Lai samazinātu siltuma aizplūdumu caur skursteni, ir jācenšās kurināt ar iespējami mazāku gaisa daudzumu.

To var secināt pēc liesmas krāsas:

1. ja liesma ir tumši dzeltenā krāsā un tās galotnēs parādās tumšas krāsas dūmi, tas norāda, ka uguns apslāpst, kurināmais sadeg nepilnīgi. Gaisa pieplūdums jāpalielina, vairāk atverot skūrsteņa aizbīdni vai kurtuves, pelnu durtiņas

2. ja uguns deg ļoti strauji, attīstot spilgti baltu liesmu, tā ir pazīme, ka gaisa pieplūdums ir par lielu un daudz siltuma aiziet skurstenī. Samazinām gaisa pieplūdumu aizverot ciešāk skursteņa aizbīdni, kurtuves vai arī gaislaides durtiņas, kamēr degšanas ātrums samazinās un liesma pieņem gaiši iedzeltenu nokrāsu bez tumšu dūmu pazīmēm virsotnēs

3. kad ogles paliek tumšas un zilas liesmiņas virs tām nav redzamas, krāsns hermētiski jānoslēdz, bet skūrsteņa aizbīdnis pilnīgi jānoslēdz mazliet vēlāk.

Taupīgas kurināšanas pamatnoteikumi:

1. jācenšās panākt labu un ātru kurināmā aizdegšanos, nekūpināt

2. pēcāk jāsasniedz kurināmā lēna degšana ar iespējami mazāku (bet ne pārāk mazu) gaisa daudzumu

3. pēc kurināšanas kurtuve un krāsns dūmejas jāpasargā no vēsāka gaisa ieplūšanas, kas atdzesē krāsni.

Ārdu kurtuvēm gaisa daudzumu un degšanas ātrumu regulē ar pelnu kameras durtiņām vai gaisa vārstu, kas tajās iestrādāts.

Kopsavilkumā:

1. Jāsagatavo sauss, piemērotā vaidā saskaldīts kurināmais un iekuri

2. kad kurināmais iededzies, jāsamazina degšanas ātrums

3. durvis cieši jānoslēdz, kad kurtuvē vēl daudz karstu ogļu

4. kad liesmas apdzisušas, jānoslēdz aizbīdnis uz skūrsteni.

2 komentāri - Taupīga kurināšana.

Jānis Pļavinskis - 8. janvāris, 2021 pl. 2:35

Jā- par mitru malku nevar nepielrist. Tā ne tikai dod, es teiktu vairākas reizes mazāk siltuma (jo liela daļa aiziet mitruma iztvaicēšanā no pašas malkas), bet arī vērā ēmami "aizķēza" skursteni, jo sadegšanas temperatūra ir mazāka un viss, kas koksnei pirolizējoties ir iztvakojis un nav sadedzis (jo zema degšanas temperatūra), turpat ne tālu kondensējas dūmvadā.

Es priecātos, ja autors ieliktu kādu pārskatu par malkām. Protams, nav nekāds noslēpums, ka alksnis ir labs, apse tīra cukas un bērzs ir ar labu siltumatdevi, bet potenciāli kvēpiem, bet ir citi koksnes veidi arī ir interesanti. Esmu novērojis, ka lazda ideāli sadeg radot maz un smalkus baltus pelnus. Kastanis (arī pēc paša pieredzes) ir ideāls nesteidzīgai kurināšanai, jo deg lēni un stabili. Esmu nokurinājis daudz ievas, bet neesmu pievērsis pārāk uzmanību, kā tā deg- kaut kāds pārskats par kurināmo koksni būtu lielisks.

Raivo - 13. februāris, 2021 pl. 16:43

Sveiki!
Jā protams interesanta tēma. Tamdēļ ziemas mēnešos vairāk laika un esmu publicējis sadaļā Malka un Padomi, nedaudz vairāk par malku tās šķiru un īpašībām.
Un vēl bonusā esmu izveidojis sadaļu Krāsns Teorija. Daudzas lietas, kas var noderēt kopskatā.
Paldies par atsauksmi!

Taupīga kurināšana.

2 komentāri - Taupīga kurināšana.

Komentēt

Izveido savu mājaslapu vai e-veikalu ar Mozello!