Kurināmā patēriņu nosaka apsildāmā platība un ēkas siltinājuma stāvoklis. To novērtē – labi, vidēji vai slikti siltināta ēka. Siltuma noturības stāvokli nosaka, apsekojot būves pamatus un grīdas, sienas, griestu, jumta un logu kopējo stāvokli. Kādi materiāli izmantoti būvniecībā un cik tie ir siltumnoturīgi. Piemēram ēkas sienas biezums un siltumizolācijas slānis. Logu, durvju kvalitāte.

Siltuma noturības testus var veikt ar speciālām iekārtām.

No ēkas kopējā stāvokļa varēs noteikt aptuveno kurināmā patēriņu sezonai. Bet viens ir skaidrs – jo sliktāks siltinājums, jo vairāk, ilgāk būs jākurina.

Kādi ir iespējamie apkures veidi?

Viens no veidiem ir siltumsūknis, tas savā ziņā parādījies nesen, precīzāk ieguvis popularitāti Latvijā. Ar siltumsūkni saistās dārgas investīcijas tā ierīkošanā, taču pēcāk, elektrības patēriņa ziņā, ir jātērē mazāk. Siltumsūknim nepieciešama atsevišķa telpa, kur novietot sistēmu.

Šķidrā kurināmā katli. Sistēma ir sekojoša – tiek ierakta, vai neierakta degvielas tvertne ārpus mājas un deglis tiek darbināts ar degvielu. Taču tā kā naftas cenas ir svārstīgas un tā izsīkst, tad šī metode tēriņu ziņā ir samērā neekonomiska. Šādu sistēmu izmanto vairāk ciematiņos, kur uzstāda vienu katlu uz visu ciematu, jo tam ir liela jauda un tas ar siltumu nodrošina visu ciematu.

Gāzes katli mūsdienās ir ļoti attīstījušies – to veidu ir ar vien vairāk un vairāk. Protams, arī ierīkojot gāzes katlu, jāskatās, kur atrodas māja un vai gāzes katlu vispār šeit var ievilkt. Pastāv arī iespēja nolikt gāzes bunduli, taču mīnuss ir tāds, ka kādam regulāri ir jāpieved gāze, kad tā beidzas. Gāzi pats nevar sagādāt, kā piemēram, malku.

Elektriskie katli ir ļoti lēti, taču pēcāk tiem ir ļoti lieli izdevumi tos lietojot. Elektrības katlu priekšrocība ir tā, ka tie aizņem ļoti maz telpas, taču tas neatsver to, ka elektrības patēriņš ir diezgan milzīgs.

Granulu katls strādā automatizēti, tas ir ekonomiskāks, salīdzinot ar citiem veidiem, kā arī ar atjaunojamiem resursiem kurināms. Granulu ielāde notiek varbūt vienreiz nedēļā. Ievieto granulas, uzliek automatizāciju un katls pats lēnām darbojās. Ir arī jāskatās vai reģions, kurā ir nepieciešams uzstādīt granulu katlu nav tāds, kur bieži var pazust elektrība. Tad, kad pazūd elektrība, tad katls vairs nestrādā. Jādomā alternatīvas, kā kurināt.

Ja telpu, kuru nākas apkurināt ir ļoti maza, un tiek uzlikta ļoti dārga apkures tehnoloģija, tad noteikti neatpirksies to kurināt. Pašlaik ļoti ātri attīstās tehnoloģijas, tāpēc, pirms, izvēlēties apkures veidu, vajag apsvērt dažādus faktorus. 

Jāņem vērā ne tikai apkurināmās telpas lielums, bet arī telpas lielums, kurā tiks likta apkures sistēma, jo katrai apkures sistēmai ir nepieciešama konkrēta lieluma telpa, kur tai pieplūdīs, aizplūdīs gaiss.

Katrai apkures sistēmai ir savs pluss un savs mīnuss

Malkas katls ir lēts resurss tādā ziņā, ka kurināšanai iespējams izmantot pašu vāktu malku un nederīgus dēļus. Mīnuss ir tāds, ka malkas katlam nepieciešams nepārtraukts fiziskais faktors - cilvēks, kas visu laiku to kurina. Ir nepieciešama atsevišķa telpa, kur novietot katlu un nodarboties ar tā kurināšanu, kā arī tam ir nepieciešams dūmenis. Var arī veidot malkas apkuri ar gaisu, ja izveido gaisa caurules, kas kurina citas telpas.

Elektrisko katlu priekšrocība ir tā, ka tos ir vienkārši jāieslēdz iekšā, jāuzstāda temperatūru un pats var iet prom. Pavasarī sistēmu izslēdz pavisam. Cilvēka resurss šeit nav vajadzīgs. Mīnuss ir milzīgie tēriņi.

Siltumsūkņu ierīkošanai ir nepieciešamas lielas investīcijas, kas arī būtu to mīnuss. Vajadzīgas arī atsevišķas telpas, kur novietot sistēmu. Taču plusi ir tādi, ka siltumsūkņiem ir mazi uzturēšanas izdevumi, kā arī nav nepieciešama cilvēka regulāra klātbūtne.

Granulu katlam ir mazas uzstādīšanas izmaksas. Tam ir iespējama automatizēšana. Ir vajadzīgs cilvēciskais faktors, bet ne bieži – aptuveni reizi nedēļā. Ir vajadzīgas telpas tā uzturēšanai, kā arī pieeja dūmenim un gaisa pieplūdei.

Gāzes katla mīnuss ir tas, ka tas ir atkarīgs no gāzes pieejamības – vai reģionā, kurā uzstādāms gāzes katls ir pieejama gāze, vai nē. Projekts, lai pievilktu gāzi uz atsevišķām mājām ir ļoti dārgs. Ir nepieciešams dūmenis, taču citi to neizmanto, izvēloties ventilāciju.

Dīzeļdzinēja apkures sistēma ir ekonomiska tikai nosacīti, jo naftas cenas ir svārstīgas. Tā uzstādīšana ir padārga, vienīgais pluss, ka var uzstādīt automatizāciju.

Kuras apkures sistēmas ir visnekaitīgākās dabai?

Elektrība ir dabai visdraudzīgākā, pēc tam seko gāze, jo tai sadegot, tā neveido neko kaitīgu. Vissliktākais dabai šķiet ir dīzeļkatli. Zemes sūknis arī ir dabai draudzīgs, jo darbojas uz elektrības.